25.novembrī Administratīvajā rajona tiesā tika skatīta lieta, kas ierosināta pēc Līgas Muzikantes un Ilzes Liepas pieteikuma pret Saeimas Preses dienestu un Prezidiju par to, ka šīs institūcijas 2005.gadā atņēma preses akreditācijas darbam Saeimā laikraksta “DDD” žurnālistēm. Kā formālais iemesls diskriminējošajam lēmumam bija minēts ierosinātā krimināllieta par nacionālā naida kurināšanu, taču tiesas sēdē izrādījās, ka daži deputāti ir lolojuši sapni par izvairīšanos no “DDD” jautājumiem jau kopš 2002.gada maija, kad tika izdoti pirmie mūsu avīzes numuri.

Atgādināsim, ka Drošības policijas un prokuratūras inscenētā nelikumīgā kriminālvajāšana jau sen ir izgāzusies, un “DDD” žurnālisti pilnībā attaisnoti visās tiesu instancēs. Taču Saeima vēl aizvien nespēj rimties un cieņpilni atzīt savu 2005.gada kļūdu, tāpēc tā par nodokļu maksātāju naudu ir noalgojusi sev divus aizstāvjus – ne visai labu slavu ieguvušā zvērinātu advokātu biroja “Liepa Skopina/BORENIUS” advokātu Lauri Liepu un juristi Leldi Krastiņu. Tiesas sēdi vadīja tiesnese Sandija Audzere, kuras pieņemtais spriedums būs zināms 15.decembrī.

Uz tiesu bija ieradušies arī vairāki “DDD” lasītāji, kuri uzsvēra, ka viņiem patīk piedalīties šādos procesos, jo šeit var smelties iedrosmi un satikties ar saviem domubiedriem.

Mēs, “DDD” veidotāji, sakām sirsnīgu paldies visiem, kas atnāk uz tiesas sēdēm, jo draudzīgais atbalsts ir spēks, kurš palīdz cīņā par taisnību!

Dažas ATZIŅAS pēc tiesas sēdes

Bailes no atmaskošanas

Maija Redele,

lauku tūrisma uzņēmēja, tiesas procesa vērotāja:

Saeimas Preses dienesta un Prezidija rīcība, atņemot preses akreditācijas Latvijas Nacionālās frontes žurnālistiem, protams, ir nožēlojama un nepieļaujama. Tā liecina tikai par to, ka Saeimā strādā (diemžēl man jālieto šis cēlais darba veikšanas apzīmējums, jo Saeimas darba rezultātā tiek pieņemti daudzi likumi, kas latviešiem ir nelabvēlīgi) Latvijas ienaidnieki – citādi nevar nosaukt cilvēkus, kas apzināti ved latviešu tautu uz iznīcību. Savukārt, “DDD” žurnālisti, nežēlojot ne savu dzīvību, ne veselību, par savu personisko dzīvi nemaz nerunājot, strādā, lai nepieļautu genocīdu pret savu tautu. Strādā, kā jau žurnālistiem pienākas – uzdodot jautājumus. Cik gan lielam ir jābūt kaitējumam, ko cilvēks vai kāda cilvēku grupa izdarījusi, lai baidītos atbildēt uz jautājumiem, kas tiks publiskoti! Bailes un tikai bailes no atmaskošanas lika atteikt akreditāciju. Pats bēdīgākais ir tas, ka šie Saeimas cilvēki nav kāds ārējs ienaidnieks, bet gan pašu kangari.

Turklāt pilnīgi nepieļaujami ir tas, ka Saeima, kurai pašai ir Juridiskais birojs, speciāli algo juristu, un pat veselus divus, lai viņi pārstāvētu to administratīvajā tiesā. Šī rīcība arī atmasko pašu Saeimu, jo ar to atzīst, ka nespēj argumentēti pamatot, kāpēc tika liegtas akreditācijas. Vieglāk ir slēpties aiz citu juristu mugurām. Te gan aktuāls ir jautājums, cik šīs muguras Saeimai izmaksāja? Tā kā Saeima darbojas ar mūsu, tas ir, nodokļu maksātāju naudu, tad es pievienojos prasībai atklāt, cik šis juridiskais pakalpojums maksā.

Tiesas sēdē šie noalgotie juristi – Lauris Liepa un Lelde Krastiņa – mani nepārliecināja par Saeimas Preses dienesta un Prezidija rīcības pareizību. Sapratu tikai to, ka jau no 2002.gada Saeimai bail no Latvijas Nacionālās frontes žurnālistēm, jo, lūk, viņas Saeimā ieradās aizsardžu formas tērpos un deputātus iepazīstināja ar Aivara Gardas rakstu. Nobijās no meitenēm formās un viņu paustajām domām!

Šobrīd ir tāds laiks, kad tiek sijāti graudi no pelavām. Šajā kontekstā Laurim Liepam un Leldei Krastiņai, neskatoties uz droši vien lielo honorāru, pašiem būtu jāatsakās no Saeimas pārstāvēšanas, kura klaji redzamā veidā nostājusies pret latviešu tautas interesēm. Tiesas sēdē Līga Muzikante taisnību pierādīja vienkārši un nepiespiesti, par ko tiesas zālē izpelnījās atzinību pat no Laura Liepas. Varbūt viņš intuitīvi tomēr sajuta, ka viņam pretī stāv ne tikai ārēji trausla latviešu sieviete, bet cilvēks, kam rūpes par latviešu tautas likteni ir augstākas par savu es.

Tiesas process – okupācijas sekas

Leons Laitāns,

zemnieks no Valmieras rajona, tiesas procesa vērotājs:

Domāju, ka arī nākotnē, ja lieta tiks pārsūdzēta, prasību pret Saeimas Prezidiju vajag uzturēt visās tiesu instancēs. Taisnības un patiesības vārds ir vienīgais un visīstākais ierocis pret apmelojumiem un varas ļaunprātīgu izmantošanu – mums jau nav citu ieroču! Un cīnīties pret saviem apmelotājiem vajag, jo citādi pret LNF vērstie apmelojumi, tos ilgstoši un neatlaidīgi atkārtojot, daudziem ir radījuši muļķīgus stereotipus, ilūziju, ka tie ir šķietama patiesība. Tāpēc jo vairāk nepieciešams šāds tiesas process.

Ja runā konkrēti par tiesas sēdi, tad man tur bija ļoti interesanti. Mans secinājums – par lielu naudu un “stipendijām” var nopirkt ne tikai balsu pārsvaru 9.Saeimā, bet arī dārgus advokātus ar primitīvu, stereotipisku domāšanu. Savukārt, laikraksta “DDD” žurnālisti ar katru nākamo procesu aizvien vairāk pretendē uz jaunu juridisko grādu maģistratūrā un doktorantūrā – laikrakstā paustos uzskatus un taisnību viņi prot aizstāvēt pārliecinoši un argumentēti.

Bija ļoti nožēlojami klausīties Saeimas Prezidija advokātus – Leldi Krastiņu un Lauri Liepu, kuri vairakkārt kā lielāko “DDD” grēku uzsvēra kriminālvajāšanu par “nacionālā naida kurināšanu”, izliekoties nezinām, ka tas bija pašu Drošības policijas un prokuratūras ļaunprātīgu darbinieku inscenējums ar iepriekšēju nodomu. Viņi ignorēja to, ka šī lieta visās tiesu instancēs jau ir vinnēta – atzīta “DDD” taisnība! Šie advokāti centās pavērst visu pilnīgi otrādi.

Diemžēl mēs Latvijā arvien biežāk izjūtam lēmējvaras un izpildvaras negodīgu rīcību pret tautu, un tas nereti ietekmē arī tiesu varu. Taču šajā tiesas sēdē, manuprāt, tiesneses Audzeres attieksme un darbs bija korekts un profesionāls, tāpēc ceru, ka arī viņas lēmums būs saistīts ar godaprātu un valstiskumu.

Bet, ja šis tiesas spriedums būs “DDD” nelabvēlīgs, vai arī, ja pretējā puse pārsūdzēs jums labvēlīgu lēmumu, tad jāturpina cīnīties! Arī šādi procesi ir laika atstātās pēdas – okupācijas sekas. Tās mums jānovērš visās jomās.

Cilvēkiem paliks atmiņā

Eva Bule,

psiholoģe, tiesas procesa vērotāja:

Man, ar tiesu darbiem nesaistītam cilvēkam, atrodoties šajā tiesas sēdē un neesot juristei, tik tiešām bija grūti saprast “DDD” pretinieku teikto, kas atgādināja “ūdens liešanu”. Pat Saeimas pārstāvju stāja liecināja par centieniem izlocīties no patiesības.

Zīmīgi, ka tiesas procesa beigu daļā, kas cilvēkiem labi paliks atmiņā, Lauris Liepa izteica pavisam muļķīgu piezīmi par L.Muzikantes “neprofesionalitāti” žurnālistikā, jo viņa, lūk, neesot Latvijas Žurnālistu savienības biedre (kas izrādījās pilnīga nepatiesība!)... Tādu kritēriju profesionalitātes noteikšanai dzirdēju pirmo reizi. Par asociācijas biedru savā arodā var kļūt ikviens, kuram ir izglītība, bet diemžēl tas vēl nenorāda uz profesionalitāti. Manuprāt, pats Lauris Liepa tam ir uzskatāms piemērs savā advokatūras arodā.

No malas vērojot tiesas sēdi, es pat varētu noticēt, ka Līgai Muzikantei ir ne vien žurnālistes, bet arī juristes un psiholoģes izglītība un dotības. Vērojot jūsu darbību, to varētu teikt arī par jums visiem.

Nervozēja taisnības priekšā

Ausmas kundze,

pensionāre, tiesas procesa vērotāja:

Jau pati šī lieta ir absurda un netaisnīga, tāpēc nemaz nebrīnos, ka Saeimas Prezidija pārstāvji, aizstāvēdami netaisnību, nespēja atstāt pozitīvu iespaidu. Vēlreiz pārdomājot administratīvajā tiesas sēdē dzirdēto, man radās pārliecība, ka juristi, kuri aizstāvēja Saeimas Preses dienestu un Prezidiju par to, ka it kā “likumīgi” esot atņemtas preses akreditācijas “DDD” žurnālistēm, savu nostāju nevarēja sakarīgi pamatot, jo ļoti labi saprata, ka šī rīcība ir bijusi prettiesiska jau no sākta gala un vērsta pret pašu galveno – lai apklusinātu žurnālistus, kas iestājas par latviešu tautai tik nepieciešamo dekolonizācijas jautājumu! Pateicoties “DDD”, šīs idejas taču izplatās tautā, un Saeima baidās, ka tauta pieprasīs Dekolonizācijas likuma pieņemšanu.

Tā kā es sēdēju Saeimas pārstāvjiem ļoti tuvu, redzēju, kā viņi, atbildot uz Līgas Muzikantes un tiesneses uzdotajiem jautājumiem, nervozē, satraukti rokas pa dokumentiem, visu laiku šķirsta likumu grāmatas un meklē pantus; bet, kad viņi uzstājās, viens otram čukstēja kaut ko priekšā, izdomāja aplamus apgalvojumus, putrojās… Smieklīgi un nožēlojami!

Likās, ka Saeimas pārstāvji ķeras pie katra salmiņa, kur tik varētu ko pārmest. Un tas patiešām viss kopumā atstāja ļoti dīvainu, neprofesionālu iespaidu. Turklāt Saeimas advokātiņi bija atnākuši nesagatavojušies – atbildības sajūta bijusi pat tik zema, ka tiem neienāca prātā pirms sēdes iepazīties ar visiem lietas materiāliem... Kad uzzināja, ka jau pirms vairāk nekā gada lietā tikusi pieaicināta trešā persona – Latvijas Nacionālā fronte, advokāts Lauris Liepa taisīja lielas acis...

Protams, “DDD” puse savu pozīciju aizstāvēja pārliecinoši, jo cīnās par taisnību. Prieks arī par to, ka tiesas zālē bija daudz atbalstītāju. Mums pat nācās ienest visus koridorā atrodamos solus, lai visiem pietiktu vietas. Šeit bija iespēja satikt domubiedrus – cilvēkus, kuriem nav vienaldzīgs mūsu tautas liktenis un Taisnīgums! Es aicinātu visus “DDD” lasītājus būt klāt ikvienā tiesas sēdē, kur par taisnību cīnās mūsu avīzes veidotāji.

Suns zina, ko ēdis!

Alfrēds Suipe,

pirmais atjaunotās Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs, tiesas procesa vērotājs:

Ļoti priecājos, ka man bija iespēja piedalīties šajā tiesas sēdē un satikties ar patriotiskiem cilvēkiem.

Ja runā par pretējās puses aizstāvību, tad man radās dažas rūgtas pārdomas. Saeimas pārstāvji taču arī ir latvieši, un neticu, ka viņi nesaprot, kas pēdējā gadsimtā noticis ar Latviju; neticu, ka viņi nezina par okupāciju, kolonizāciju, izsūtīšanām un citiem noziegumiem. Tāpēc Saeimas pārstāvju pozīcija man likās ļoti neizprotama, ļoti netaisnīga. Vai tiešām par naudu var nopirkt visu – arī sirdsapziņu? Godīgs cilvēks neatņemtu preses akreditāciju mūsu “DDD” darbiniekiem un neaizstāvētu tos, kas tā ir rīkojušies, – to spēj tikai nelietis.

1993.gadā, kad nodibināju Latvijas nacionālo partizānu apvienību un biju tās vadītājs, mēs pieņēmām lēmumu, ka nepieciešama Nirnberga II, jo okupanti vēl aizvien bradā mūsu zemi. Taču laiks gāja, un okupantu slogs paliek arvien smagāks, tas ietekmē arī latviešu prātus un sirdsapziņas, degradē, ievieš samierināšanās un padošanās sēklu.

Saeima pret “DDD” bija nolīgusi slavenus un dārgus advokātus, un tas vēlreiz apliecina, ka varas kalpu sirdsapziņa nav tīra, viņi no jums baidās. Taisnība un patiesība viņiem nepatīk, jo, kā tautā saka, suns zina, ko ēdis. Viņi saprot, ka ieķēpājušies paši savos netīrajos darbos.

Brīžiem liekas, ka vēl nav pienācis laiks okupācijas likvidēšanai, ja ir tādi latvieši, kas paši verdziski negrib patiesu, īstu brīvību... Izsūtījumā Kolimas urāna šahtās mēs domājām: tikai nenomirt šeit, Kolimā, bet tikt uz Latviju – un tad varētu arī mirt… Kad gāju cauri šīm šausmām, es pat tādu domu nepieļāvu, ka tad, kad Latvija atgūs neatkarību, tajā vajās un represīvi attieksies pret savas zemes un tautas patriotiem par to, ka viņi aizstāv un pauž uzskatus par okupācijas seku likvidēšanu. Lūk, šādas rūgtas pārdomas radās tiesas zālē.

Kauns tiem latviešu juristiem, kas aizstāvēja Saeimas netaisnīgo rīcību atņemt preses akreditācijas “DDD” žurnālistēm! Mums ir nepieciešama deokupācija, dekolonizācija un deboļševizācija, jo šī ir vienīgā izeja no samilzušās, nenormālās situācijas, tāpēc visiem latviešiem beidzot ir jākļūst par patiesiem savas zemes un tautas patriotiem.

Runa nav tikai par akreditācijām

Ženijas kundze,

pensionāre, tiesas procesa vērotāja:

Tā vien liekas, ka Latvijā dažādos veidos ierobežo un apspiež praktiski visus, kas cenšas tautai apskaidrot prātu. Mūsu mazajā zemītē šobrīd ir ieviesies pārāk daudz nevēlamu parādību, un es vairs nezinu, kā to visu likvidēt mierīgā ceļā. Lūk, tādos jautājumos būtu jārīkojas tiesai, nevis jāvajā žurnālistus, kas norāda uz šīm problēmām.

Ja paskatās cēloņos, tad šai lietā runa nebija vien par preses akreditācijām. Augsti kvalificētās žurnālistes Līga Muzikante un Ilze Liepa patiesībā kārtējo reizi tika tiesātas par to, ka aizstāvēja savu aplaupīto tautu, iestājās par Latvijas okupācijas likvidāciju, par Abrenes atdošanu, rakstīja par cilvēktiesību neievērošanu Latvijā utt. “DDD” audzina latviešus par patriotiem, aicina mīlēt savu dzimteni.

Atliek secināt, ka mūsu valdībai nevajag gaišus prātus, nevajag cilvēkus, kas izglīto tautu. Jo tauta stulbāka, jo mazāk runās pretī valdībai…

Avots: http://www.dddlnf.com/content/view/464/29/