Ja gribat iejusties manā ādā, kas man skan austiņās kad staigāju pa pilsētu tad lūdzu:

[Ja kādam ir interese, par labāka kvalitātes atskaņojumu, kontaktējieties]
----------============================================--------------------
Tā sapriecājos par sauli, ka ko biju ticis ārā pa mājas durvīm, viņa protams pazuda. Ar cerību,ka tomēr viņa atkal kautkad parādīsies, dēvos pirmāmkārtām uz Daugavas sporta namu, uz invalīdu gadaritdziņu. No sākuma domāju, ka varbūt tas ir kkāds cits sporta nams, bet kad redzēju ka visi cilvēki uz ielas iet uz vienu vietu, tad sapratu, ka ir īstais. Netiešā reklāma pa swh, sociālajos portālos, laikam būs nostrādājusi.
+
+

Man palīkās kā kautkas moderns tikai no vecāka prāta. Krāsas arī bija interesantas.
+
+

Bieži ar tādām uz ielas meitenes neredz.
+
+

Šaļļju, cimdu, cepurīšu taisītāja un pati piedāvājās nofotogrāfēties. Jaunatnei viņas vēlmi..
+
+

Viens no nedaudzajiem tādiem kā svečturiem.
+
+

Tādas vairs tikai dažas bija palikušas.
+
+

Kad paprasīju vai drīkst nofotogrāfēt, onka paskatījās kkur uz sānu, kādu laiku padomāja, un teica: nu davai!
+
+

Varbūt izskatās, ka garš tas galds, bet nu tur kādi 5 cilvēki tirgojās.
+
+
Vispār biju gaidījis ka tur būs vairāk vietas, nu ka vairāk cilvēku tirgosies, a tur taka tāda koridorā-neHallē , nez. Lai nu kā, kad gāju projām, kas bija ap pulksten 12:10, tantiņas jau runāja, ka tulīt jau viss būšot pārdots, un bija ļoti apmierinātas. Redzēju arī vairākus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas meklēja šo pašu gadatirdziņu, tā kā viss notiek. Prieks par to, ka cilvēki saprot , kam ir vērtība, un ko vienkārši štancē.
Mans guvums no šī tirdziņa, zaļas strīpainas vilnas zeķes, kas der taka uzlietas, un pirmo reizi man patiešām nesala kājas. Esmu apmierināts.
+
Diena nebija beigusies 12os protams. Laigan sāka snigt, pieliku soli ar savām slidīgajām kurpēm un tāda raitā-gaitā-slēpojienā devos uz daugavas pusi. Prieks ietver ir tā rajoniem notīrītas, rajoniem nē, tādas lielās zembras ielas garumā, piekam maliņas nav ne apbērtas ar smiltīm ne sāli, par ko es nesatraucos, jo varēji labi paslidināties. Ilmārs bricis piestāja kkādā parciņā kas ir uz matīsa un čakenes stūra. Pievērsu uzmanību, ka tur tādi baigi piepūtušies baloži kko visi satupuši un gaida. Atgādināja 4strīpu gopņikus, kas satupušies grauž sēmenes. Gāju klāt nofočēt, un kur gadījā , kur ne, tantiņas ar baložpaiku. Tad es vēl smaidīju. Lasiet tālāk. Tad no tās lielām mājas blakām, sāka lidot normāls bars ar baložbarigām!

Tā ir daļa no tā bara, kas tur savācās ap šo ģeniāli gudro sieviņu, kas viņus ir tur piebarojusi. Nespēju ne attapties, ka man jau apkārt lidinājās kaudze ar baložiem, un daži jau ar spārniem sāka mani aizskart, sākās baložgopstops. Nepaspēju to nobildēt, jo bija jāskrien, sāka lidot tieši virsū sejā. Kad paskrēju kadus pārdesmi metrus līdz kokam, puse bara man sekoja un salaidās kokā man blakus.

Nepaspēju īsti tā smukāku leņķi paņemt, jo laika bija maz. Nofotogrāfēju šos kokā, vienu pie zemes..

.. kuram sejā var pateikt, kas mani tulīt sagaidīs. Noņemu aci no fočīgā, no muguras kādis pāris tā, ka pa galvu ar spārniem, uzbrukums kārtējais. Atkal paskrēju kādu gabalu, daži lidoja pakaļ vēl vicinājās ar spārniem. Uzmetu viņam slāvu slangu, un viņš atsējās. No tāluma nofotogrāfēju tur barvežus.

Dēvos projām.
+
Tai pašā parkā pagāju garām kādam ļoti dzīvelīgam šunelim, ar interesantu stiliņu, un tantiņu, kas tipina nopakaļ. Pagāju pārdesmit metrus un griezos apkārt, paprasīju vai nevaru nofočēt, un viņa atļāva. Šunelis, vonja, laikam atvasināts no vaņjas, palika mierīgs uzreiz, un taka sakautrējās.

Vaņušeņka kā redzat, ir izcils Dvor-terjera paraugs, ar kādu žokļa rozīnīti.
Slēpās aiz tantiņas, neļāvās lai bildē, tā viņu sauca, bet šis kautrējās un tikai ātri izskrēja lai parādītu jaciņu..

Nu tad notupos, parunājos, un tad viņš apstājas. Es vienkārši varēju kustēties, bet viņš stāvēja uz vietas. Pietupos, nobildēju..

.. un viņš uzreiz aizgāja, itkā zinādams, ka iepozēts ir, var desot.
+
Tālāk slēpjsolī dēvot tālāk pa čakeni uz centru. Cauri berģu bazāram. Tur gan bildes nekāda īpaši nesanāca, jo man ātri salst rokas un bija slinkums čakarēties ar statīvu, dēļ mazā apgaismojuma.
+
Izgāju uz ielas un gāju kur tāteikt deguns rāda, līdz aizgāju uz vērmanes dārzu, jo no turienes nāca mūzika. Kas beigās izrādījās, kāds dziedonis, kas viens pats dziedāja 0 cilvēkiem publikā. Pat tehnisko darbinieku vienbrīd nebija. Izrādās vēlviens gadatirgus. Pazondēju, daudzkas labs bija. Paņēmu čupiņu ar piparkūkām.

No šī plašā klāsta. Vēl iegādājos 3 paciņas smilšērkšķu tēju, kas ir 2,6 grādos , tumsā kaltētas ogas, 2 pirts berzīšus-skrubjus, ar medus un kafijas aromātu, 1 kadiķkoka svečturīti  un sviesta zivi ar ķiplokiem, kūpinātu.
Pēctam uz veikalu, pēc šādiem tādiem produktiem un mājās.

Tā izskatās tas , ko es biju sapircies. Zeķes jau man bija kājās, tā kā negribējās vilkt nost un likt uz galda kopā ar pārtiku :]

Kā jums pagāja diena?
Tagad jūs zinat, ko kāds cits cilvēks pa dienu ir darījis un domājis. Padalieties arī ar savu ikdienu, jo , kas vienam ikdiena tas otram cita dzīve. Tā izdomāju.