Klusēšana rada pieņēmumus,kas var izrādīties aplami...
Esmu par sarunām.

Vislabāk runāt puspatiesībās, tad var gan pateikt to ko domā, gan arī tā līdz galam nepateikt :)

laikam ari atkarigs no ta cilveka uztveres ,kam to saka...bet tomer domaju,ka tomer lielakas problemas rodas,ja nokluse...pec principa labak skarba patiesiba,neka saldi meli....jo klusejot,ja agri vai velu kas nak gaisma,tad rodas dubultproblema...

vaina ir abos---probleemas rodaas nevietaa pasakot kaut ko, kas labaak buutu paturams pie sevis, un arii nevietaa nokluseejot...neviens nav perfekts

Jāprot jau laikam atšķirt ko un kam drīkst teikt .

Problēmas nerodas no klusēšanas( reizēm no runāšanas).Runājot vai klusējot mēs tās vai nu risinām, vai ielaižam.Svarīgs ir mērķis- ja mēs gribam otru nolikt, tad vienalga, ne runas ne klusēšana nelīdzēs, ja vēlamies labāku rezultātu, tad der viss, gan skaļi,gan klusi,gan mēmi.

Vairak problemu tad,kad kluse.Pasakot vismaz pasai problema risinas,un nav svarigi uz labo vai slikto,galvenais ka ta risinas.

Klusēšana reizēm ir sliktāka par meliem! Varbūt sauksiet to par noklusēšanu, bet mēdz būt situācijas, kad ir jāpasaka, lai cilvēks apstātos, padomātu un izvērtētu. Ja īsti nezini sacīt vai nē, tad gan labāk klusē. Žēl, ka dzīvē viss ir savādāk - vispirms "bliežam ārā" un tad domājam. Vismaz man tā gadās un domāju, ka ne es vienīgā ... .

Klusēt-zelts....!!

Ir jau tā intersanti:
sievietes parasti saka, ko tu klusē, bet vīrieši nodomā,  kaut tu apklustu!

Jo vairāk domājam,jo vairāk problēmu.

hm.........labs jautājums. un patiešām to ir grūti saprast. ;) tas laikam atkarīgs no situācijas. ir reizes kad vienkārši vajag klusēt,bet ir reizes,kad to vienkārši nedrīkst. nu katrā ziņā,tas ir stipri individuāli.