Lai arī šis teksts ir vairāk kā desmit gadu vecs un tajā "ķidāts" viens konkrēts politiķis, taču... cik tādu vēl joprojām... (K.B)

Nesen laikrakstos vēstīja un arī Jūs, biedri Gorbunov, TV raidījumā paziņojāt, ka noraidāt savas partijas priekšlikumu kandidēt nākamajās prezidenta vēlēšanās. Nav šaubu, ka daudzi šādu Jūsu izšķiršanos apsveic ar gavilēm, jo pagātnes ļauno dienu murgs tik daudz vairs nerēgosies acu priekšā!
Ja cilvēkam, kas ieņem šo augstāko, priviliģētāko posteni valstī, nav pienākuma apziņas, nav mīlestības un ziedošanās gribas sevi visu pašaizliedzīgi atdot tautas un valsts interesēm, tās drošībai un patstāvībai, tas kļūst tai par lāstu un nelaimi, bet ne par svētību!
Latvijai šobrīd ir dedzīgi nepieciešams vadonis ar dziļi iedzimtu nacionālpatriotisku pārliecību – Lāčplēša gara un spēka vīrs, kas izvestu tautu no tā saduļķotā, rāvainā dūksnāja, kuŗā to ieveduši aklie, izļurkāta prāta bezdievīgo egoistu klans, kam neinteresē ne tauta, ne tēvzeme! «... jūs šķīstāt biķera un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības» (Mt., 23:25).
Dievs ir majestātiski laipns un pacietīgs savā gaidīšanā, bet tā nav neierobežota. Spriedums vīģes kokam, kas vēl trešajā gadā nenesa augļus bija: «Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi!» (Lūkasa 13:7). Valsts varasvīri jau 50+8 gadus līdz rijīgam reibumam izsūc latviešu tautu un zemi, bet panākumu nekādu! Snauž, žāvājas un neredz, ka Dieva taisnības un patiesības tribunāls jau gaida nelietīgo kalpu soda sitienam!
Nekad nedrīkst aizmirst, ka atbildība proporcionāla privilēģijām! Tam, kam doti labvēlīgi apstākļi, privilēģijas, bet kas nenes augļus, panākumus un labumu, Dievs pasludina iznīcības spriedumu: «Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī» (Mt. 7:19). Ja pats ir dzīves centrs, tad Dievs no dzīves ir padzīts!
Jūs, biedri Gorbunov, komunistiskās ideoloģijas dēmoniskie spēki neatgriezeniski apzīmogojuši un pārveidojuši pēc sava ģīmja un līdzības, arī neesat tādēļ vairs ilgāk spējīgs kalpot nacionālas latviskas Latvijas interesēs, jo «neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot divi kungiem» (Lūkasa, 16:13).
Šajā sakarā nav lieki atgādināt Jūsu paša nesen teikto: «Kad es stājos partijā (PSKP) mani interesēja komunistiskās idejas. Un arī tagad tās veido manu dzīves pozīciju.»(Cīņa, 06.08.88). «Es partijā neiestājos amata dēļ. To es darīju svētā pārliecībā, tāpēc tagad saistībā ar savu amatu (Latvijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs) izstāties no partijas ir zem mana goda.» (Diena, 14.05.92).
«Man personīgi nav tādu argumentu, ka PSRS pilsoņi Latvijā būtu ieradušies nelikumīgi.» (RB, 19.09.89).
«Es kategoriski iebilstu pret to, ka priekšplānā tiek izvirzīta prasība pēc latviešu valodas prioritātes visās republikas sabiedriskās dzīves aprisēs, tās pretstatījumu krievu valodai.» (Lit. un M., 28.11.91).
« Jārada visi vajadzīgie apstākļi, lai divvalodība attīstītos harmoniski.» (Cīņa, 17.09.88).
Kur te veselais saprāts? Vai pasaulē atrastos jel viena tauta, kas savā valstī ciestu šādu cilvēku?
Šie vārdi nepārprotami liecina par latviešu tautas un valsts nodevību! Aiz tiem stāvēja verdzība, terors, asinis un iznīcība! Nevienam šādam cilvēkam nav tiesību dzīvot uz svētās Latvijas zemes, nerunājot nemaz par to, ka tas var atrasties Saeimā vai būt valsts prezidents, lai būtu iespēja arī turpmāk iznīcināt latviešu tautu! Dievs Jūs ir sataupījis kā piemēru, kādam nav jābūt un kāds nedrīkst būt latviešu tautas prezidents! Sataupīts nožēlai un apbrīnošanai, kā visi citi līdzīgie, kuŗus sātans atradis savu mērķu piepildīšanai!
Biedri Valeriānovič Gorbunov, Jūs arī sacījāt, ka Jūsu sirdsapziņa esot tīra. No kā tīra – paskaidrojums izpalika. Nav iespējams šo Jūsu teikto citādi saprast kā vien tā, ka Jūs apliecinājāt, ka Jūs arvien esat nevainojami šķīsts un ar miesu un dvēseli uzticīgs staļiniski – ļeņiniskās ideoloģijas kalpībai! Un sirdsapziņa nav notraipīta ne ar vissīkākiem Kārļa Ulmaņa buržuāziskā asiņainā režīma kauna pleķiem, kā Jūs neattaisnojami un nekaunīgākā kārtā šo latviešu tautai laimīgo valsts iekārtu melīgi nosaucāt. (Lit. un M., 30.10.87).
Tikai lai slēptu pats sava laika režīma nelietības, postu un verdzību! šādu sirdsapziņas šķīstumu, kādreiz gadus atpakaļ bija apliecinājuši tie paši komunistiskās ideoloģijas izdzimteņi – čekisti Noviks un Johansons u.c., kas cilvēkus mocīja, šāva un slaktēja pa labi un pa kreisi, bet liecināja, ka darījuši Latvijas labā. «Baigā gada» grāmatā «sirdsapziņas tīro un šķīsto» cīņas rezultāti Latvijas labā ir dokumentēti!
Un arī šodien vēl dzīvi palikušie čekas (VDK) gvardisti turpina savā «sirdsapziņas šķīstumā», ordeņu nomaskēti, nekļūdīgi veikt pasūtīto pienākumu – Latvijas kā nacionālas valsts likvidēšanu. Tā jau pierādīta un atzīta patiesība, ka komunistiskās ideoloģijas piesārņojums cilvēkā iznīcina prātu, garu un dvēseli! Un briesmīgākā nelaime, ka viņi paši nezina, kas un kādi viņi ir un ko viņi dara! «Tā saka tas Kungs:«... tie tālu no manis atkāpušies un nelietībai dzinušies pakaļ, un tapuši nelieši.» (prav. Jer. 2:5).
Ja nežēlīgā komunistiskā režīma darboņiem, kas noziegušies pret latviešu tautu, būtu sirdsapziņa, tie sen jau būtu stāvējuši tās priekšā, atzinušies savos noziegumos, tos nožēlojuši un lūguši piedošanu. Līdz šai dienai tas nav noticis, un tā ir skaidra liecība, ka sirdsapziņa ir mirusi! Kur intelekts ir izkropļots, tur sirdsapziņas vietā darbojas dzīvnieciskais instinkts.
Sv. Pāvils liecina: «... bet aptraipītajiem un neticīgajiem nekas nav šķīsts. aptraipīts ir viņu prāts un sirdsapziņa... tie nav derīgi nevienam labam darbam». (Titam, 1:15)
Visa nelaime mūsu tautai rodas no tiem, kuŗus sātans ir apzīmogojis kā savus vergus, kā savu īpašumu, kā viņam piederīgus. Šie cilvēki kalpo viņa mērķim, bet ne Dieva uzdevumiem un mērķiem.
Ko ievērojamais Judejas pravietis sacīja savai tautai, to viņš saka arī mums: «Pļauja ir pagājusi, augļu laiks pagalam, bet mēs neesam atpestīti.» (Prav. Jeremija, 8:20).

K. Zuika, BD
1999.g.

Avots: http://home.parks.lv