Daudzi tautieši ir vīlušies Latvijas polītiskajā sistēmā. To, starp citu, izmanto dažs labs pīpojošs advokāts (starp citu, vai man vienīgajam liekas, ka Grūtupam ir līdzība ar kādu multiplikācijas filmu tēlu?), piedāvājot vadoni, kuŗš atrisinās visas problēmas. Tā kā vadonisms ir visai riskanta lieta, un gandrīz 100% droši, ka ar piedāvātajiem vadoņiem var ievadīties tādā purvā, ka šobrīd notiekošais liksies pietaisītas autiņbiksītes, vēlos izklāstīt savu viedokli par to, ko būtu jāmaina Latvijas polītiskajā sistēmā.

Kā zināms, Latvijas valsts vienīgā pastāvēšanas jēga ir nevis nodrošināt kaut kādu tur tranzīta koridoru starp Austrumiem un Rietumiem vai būt par vissavienības nelegālo imigrantu nometināšanas vietu, bet gan nodrošināt latviešu tautas dzīves un attīstības iespējas. Uz to norāda arī valsts nosaukums, kuŗš nav vis, piemēram, «Imigrantija» vai «Tranzītija», bet gan «Latvija». Jāatzīst, ka Latvijas valsts šobrīd savu uzdevumu pilda slikti, lai neteiktu - ļoti slikti. Pats interesantākais, ka pirms katrām vēlēšanām partiju kliķes kā krāšņi tauriņi paceļas spārnos un lido pie vēlētājiem, piedāvājot tiem gan jaunas sejas, gan ko gan citu, gan stabilitātes garantijas. Pēc vēlēšanām šie tauriņi pārvēršas atpakaļ negausīgos kāpuros, lai nākamos četrus gadus turpinātu baroties no tautas miesas. Pie tam ir pilnīgi vienalga, vai tu, latvietis, piedalies vēlēšanās, vai nepiedalies. Ir vienalga, vai tu balso par labējiem, kreisajiem, priekšējiem vai pakaļējiem. Rezultāts ir viens - pie varas ir tā pati zagļu kliķe partiju sistēmas izskatā. Interesanti, ka Latvijas Republikas satversmē 102. pantā teikts, ka «ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, polītiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās», tomēr nekur citur Satversmē vārds «partija» nav pieminēts. Tomēr nez kāpēc Saeimā var ievēlēt tikai polītisko partiju pārstāvjus. Šāda sistēma garantē, ka pie varas vienmēr būs faktiski tā pati zaglīgā, mafiozā kliķe.

Ko darīt? Lai Latvijā vispār kaut kas varētu mainīties, būtu jamaina vēlēšanu sistēmu. Skaidrs, ka par šādiem skaistiem saukļiem varētu teikt «gudri d**st nav malku cirst», tādēļ došu savu, kaut varbūt nepilnīgu, ieteikumu, ko tad tieši būtu jāmaina.

Manuprāt, Latvijā būtu jābūt divpalātu parlamentam. Viena palāta (50 deputātu) tiktu ievēlēta no 50 Latvijas vēlēšanu apgabaliem. Pie kam deputātu pārvēlēšana nebūtu stingri noteikta ik pa kādam noteiktam laikam. Ja deputāts labi dara savu darbu, kādēļ viņu mainīt? Savukārt, ja viņš slikti dara savu darbu, konkrētajam vēlēšanu apgabalam būtu tiesības «savu» deputātu atsaukt un ievēlēt vietā citu. Varētu, protams, noteikt, ka reizi 5-10 gados kādu daļu parlamenta (piemēram, pusi) jāpārvēl - lai deputāti «neaizsēžas». Otrā palātā (arī 50 deputātu) būtu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tas faktiski būtu arodu parlaments - tas, kas šobrīd tiek saukts par «valdības sociālajiem partneriem». Tur būtu pārstāvēti gan mediķi, gan skolotāji, gan rūpnieki, gan lauksaimnieki, gan arī citas profesijas. Šī palāta budžeta pieņemšanā piedalītos tikai kā konsultanti, tomēr būtu jomas, kuŗās palātas balsojums būtu vajadzīgs.

Valdībai būtu jābūt spēcīgai un profesionālai. Tas nenozīmē to, ka ministriem būtu jābūt «profesionāliem liekēžiem politiķiem», bet gan profesionāļiem savā jomā. Man nav saprotams, kā var būt aizsardzības ministrs, kuŗš nav militārists, vai tieslietu ministrs, kuŗš nav vismaz advokāts. Lai parlaments varētu izteikt neuzticību valdībai, būtu jābūt dibinātam iemeslam - vienkārši «neuzticības balsojums» neietu cauri. Tāpat valdība varētu darboties bez balsojuma, kamēr vien tā darītu savu darbu. Ja ministrs labi dara savu darbu, tad kāpēc viņu jāmaina? Savukārt, ja kāds lauksaimnieks ir slikts aizsardzības ministrs, kāpēc jāuzskata, ka viņš būs labāks finanšu ministrs?

Tikai pēc šādām izmaiņām varētu rasties cerība, ka Latvijas valsts sāks pildīt savu pamatuzdevumu - aizsargāt latviešus.

Kad šīs izmaiņas Latvijas polītiskajā sistēmā būtu veiktas, varētu arī runāt par tautas vēlētu prezidentu. Līdz tam šāds prezidents būtu vienkārši pie varas esošās mafiozās kliķes vēl viens «biznesa objekts».

Visbeidzot, jautājums par to, kādēļ Rietumvalstīs šī pati polītiskā sistēma kaut kā tomēr darbojas? Ļoti vienkārši - tur šī sistēma veidojusies vairāku gadsimtu gaitā, un šajās valstīs vēsturiskās attīstības rezultātā uzkrājušās teju pasakainas bagātības. Līdz ar to - zodz cik zagdams, tautai tāpat paliks. Ja, piemēram, Vācijā nozog miljardu eiro, to īsti pat nejūt, bet Latvijā no miljarda nozagšanas, kā «Parex» gadījumā, ir *opa.

Alvils

Avots: http://www.alvils.info/