Tu mani nepazīsti lai varetu teikt šadus vārdus... bet uztevršu tos kā komplimetus, bez slepeniem noluukiem.. :)
Jā mēs pierodam pie viena cilveka pie rutinas un nodzivojam ar to visu savu mūžu.. jā laikam esmu maksimāliste un jauniete, kas ir gatava nostaties visam morāles un sabiedribas etikas normal preti.. nekas vairak..
Ieniistu cilvekus kas liekuļo.. khm.. tad jau laikam jaienitst ari sevi.. visi mēs liekuļojam, melojam utt.. samāksloti ģīmji un smaidi.. un tas viss tiaki tāpēc, lai dzive kļūtu interesantāka un kŗāsaināka..
Laimīgu Jauno gadu!!!!

Jana ...es zinu ka nesam draugi bet es teu gribu ko teikt ...tu man patic ...un sis laiks ir istais lai adzistos un pateiktu to teu ...
Es vienkarsi uzdrikstos ....jo zaudetaju man vairs nau ko , es varu tikai iegut .

...njaa ....varbut tas ir proces kas jadara visu nesautigo muzu un ari reize jamacas ka milet pareizi ...pec iespejas mazak kadu sapinat ...

dzives mērķis ir kautko ieguutl lai pec tam to pazaudetu.. dzives modelis - piedot un saapinat un apgriezti.. vnk ta ira.. vai tas ir slikti - nez.. moša ta vajaga.. Tak mīlā un karā visi līdzekļi ir labi, galvenais lai cilvēks pēc tam var ar to sadzivot.. lūgt piedošanu nav jau slikti, jo tad atzīstam ka esam pie kautka vainigi..
bet man jau vairāk intresē - tas mūžigais jautājums - kas ir mīlestība?? (tā mīkla)

...varbut vaidzetu ta dzivot lai nebutu jaludzas piedosana par to ko esi milestibas varda ko sliktu izdarijis ....Del milestibas mes spejam daudzsko izdarit uz to atcsaucoties ...
es dariju tapec ka milu tevi ...bet manas domas vai tas ir to verts ...es domaju milestiba neprasa upurus ...laigan dzive ir pavisam savadak ...kadam vienmer bus jacies , jo savadak tas nau iespajams bez sapinasanas un piedosanas . Redz sia abas lietas ari iet soli pa solim lidzas ...muzu dzive ...sapinasana un piedosanas speja , vai nespeja .

varbūt nokavēšu.. varbuut arii ne.. bet kāda tam gan nozime, jo nāks atkal cits laiks lai piedotu, un  - visu mīļākais vārds - mīlētu.. līdz ar to nokāvēsu viereiz,.pagusu citreiz.. bet nav jau tas tik svariigi... moša palaimēsies un nokavēsu visas reizes..

kad būs īstais laiks piedot un mīlēt vai nenokavēsi

dzives modelis - saapinat un lugt piedošanu, tikt saapinatam un piedot.. Tā saucamā mīlestiba ar aliku parvēršas par pieradumu, un taa tas turpinas jo esam pieradusi par kadu rupeties un ka kads rupejs par mums, un ja tas pazud tad kljust vientulji.. Vai tur ir mīlestiba, khm,,.. lai katrs spriež pats.. vai varbuut tiesi taa ir miilestiba???  

Diemžēl tas ir mūsdienu stils. Justies mīlētam pretī nedodot. Izkalpināt kādu, kurš vergo cerēdams uz tavu uzmanību un novērtējumu. Taču tā ir, dzīva, un kautkur, kādi to godā un par to rūpē. Jo ja galīgi nebūtu, tad pasaule sen būtu sajukusi pilnībā. Lai Dievs dod, kad sasistie un pieviltie, prastu vairot sevī mīlestību un neatmest, nekļūt līdzīgi tiem kas jau miruši bez tās staigājot.Meklējiet to un atradīsiet.

paldies

Ritigi labs ! Malacis !!!

...redz tu jau par to darisanu ka tadu ...runa ...protams ka teu ir taisniba tai visa par to
ko saki ....

ni ni ni.. neesu dzejniece.. un netaisos tada buut. :)

Baigā dzejniece? :o

Forši man patiik ;)

cilvēki nodzīvo visu savu mūžu nesagaidot.. diez kapēc?? tieši tāpēc ka cilvēks vienkārši gaida un neko nedara.. nekas neiekrtis rokas pats no sevis.. pilnīgi nekas .. ir kautkas jādara, lai kautjo iegūtu.. kas tas sunim asti cels ja ne viņš pats... tieši tā ir cilvēku lielāka kļuda.. mēs gaidam ka mums visu iedos rokas, jau gatavu.. bet neko pasi nedaram.. viss ir musu rokas.. lai kautko iegutu kautkas ir jadara.. ja kalns neiet pie muhameda, tad varbut muhamedam vienreiz japieceljas un jaiet pie kalna!!!

betaa ....ir jau ari ta ka var cilveks nodzivot visu muzu nesagaidot ...savu isto bridi vietu laiku ...un ta ari paliek ceriba ar sevi ...ar domam kurgan kapec es nesmu to spejis saskatit ...mmmm ... varbut tas citeim ir dabas dots speja saskatit sos mirklus labak par citiem ....nezinu ...bet taja visa ir kautkas dzilaks man skiet neka speja ko pamanit
tas var but kaa moments ka zibeniga apskaidriba par isto laiku un vietu kad tas varetu notikties ...protams ja visi ieprieksejie apstakli norada uz sadu momentu varbutibu .
Si ir laba tema ...prieks sevis laij paanalizetu sevi . jaa

cenšos tāda būt.. būt stipra... un lai vai kā. vis ir mūsu rokās, tāpēc tās bieži jāmazgā.. bet tomēr nav tāda lieta kā liktenis un pārējās muļķibas.. nav .. viss kas noteikas noteikas tikai tāpēc ka mēs to daram, mēs to pieļaujam utt. .. kāds cilveks reiz teica - pieaaugušo cilvēku mīlestība..un par to iet runa.. par laiku un vietu... pareizajiem apstākļiem un pareizo motivāciju..

...hmmm ...ka saprotu esi stipra sieviete ...njaa ...istais laiks un vieta ...
pirmkart ir spet to apzinaties ka ari zinat istaja laika un vieta kad ir pienacis sis mirklis
istaja laika un vieta ...si laikam ir dzila doma ...ta jau ir ka mes cilveki kautkur steidzam
un steidzamies uz kautko gribedami paspet ....bet vis jau notiks neatkarigi no musu
velmes vai gribas ...ja kas reiz ir lemts noitikt tad ari tas notiks ....lai ari ka mes tam pretotos ...es runaju par labam lietam un vietam  vietam un notikumiem . Nu ko ...
varbut man pakluset ..kogan es zinu par to isto bridi un vietu ...tas ir vienkarsi loti individuala lieta ...es nevaru neko par to pateikt jums .

aleksandrs.. un pateisība man nekas nesāp.. :)

Harijs gribētu jau pateit rupji.. bet laikam atturēšos..  man nevajaga stilu.. neesu dzejniece.. un nevēlos tāda nemaz būt.. neteisos te vārsomt entās rindas, kas izdzīvo nedēlas .. un vardu salikumi  ir karasaini utt.. man to nevajaga.. jo vienkārši nav īstais laiks.. un ja ir muļķis tad ir muļķis.. nevar jau piedevet vinjam visus vardus :D :)