Šis ir Valda Rošāna (internetā pazīstams kā FENIKSS) skatījums un stāsts par notikumiem, kuri izmainījuši visu viņa dzīvi, par pieredzi ilgstošā piespiedu sadarbībā ar Latvijas specdienestiem, par to, kā dzīvo cilvēki, kuri piekrituši kļūt par ziņotājiem / drošības iestāžu aģentiem par spīti savai pārliecībai. Šādu stāstu Latvijā noteikti ir daudz, bet par tiem mēs visdrīzāk nekad neuzzināsim. Par šo notikumu patiesīgumu var atbildēt tikai pats autors, tādēļ Jums, lasītāji, protams, ir tiesības būt arī kritiskiem.
"Pienācis ir laiks plašākai sabiedrībai pastāstīt kas īsti ar mani notika 2008. gada 10. decembrī un laika posmā līdz pat šai dienai.
2008. gada 10. decembrī mani uzmodināja māte, teica ka ieradusies drošības policija, būs kratīšana. Pirms tam kāpņutelpā pustumsā māti bija sagaidījis, nobiedējis un mēģinājis sagrābt kāds liela auguma vīrietis, kā vēlāk noskaidrojās DP darbinieks Lorencs. Pulkstenis rādīja nedaudz pirms 7 rītā. Ieradušies bija 4 darbinieki – Vadims Ivanausks, Gatis Lorencs, Sandis Buls un izmeklētājs Māris Augstikalnis. Knapi paspēju saģērbties un sākās kratīšana. Viens drošībnieks ik pa laikam filmēja, Augstikalnis rakstīja protokolu, bet Lorencs rakājās pa mantām. Ceturtais (Buls) apstaigāja dzīvokli un smīkņāja. Tika izņemts datora sistēmas bloks, to brutāli izslēdzot ar vadu izraušanu. Kad teicu ka datoru nevēlos dot, ka tajā ir manas paroles un kursadarbi, viens no viņiem teica ka viņiem jau ir visas manas paroles, jo esot tās ieguvuši ar programmas uTorrent palīzību. Pēc viņa teiktā sapratu ka programma uTorrent versija 1.8.1 satur slēptu backdoor, ko specdienesti izmanto spiegošanai.
Tika izņemti vairāki mobilie telefoni, tai skaitā piederoši citām personām, kā arī tīkla iekārtas, modēmi, kabeļi, utt. Kratīšanas protokolā atļauts bija tikai izņemt informācijas nesējus un piezīmes, bet izņemti tika arī telefonu lādētāji, tīkla vadi, bluetooth un infrasarkano staru adapteri, kas nebūt nav uzskatāmi par datu nesējiem, piezīmēm vai nacionālo naidu izraisošiem priekšmetiem. Viņi ignorēja manus protestus lai neizņem manu mobilo telefonu, jo tas man todien (10.dec) bija vajadzīgs, lai organizētu ar vēzi smagi slimā vectēva pārvešanu no slimnīcas mājās. Savāktas tika arī videokasetes ar privātiem ģimenes videoierakstiem. Par maniem protestiem Lorencs tikai paņirgājās, jo lūk „viņš jau nevarot zināt kas tur ir iekšā kamēr viņš neesot apskatījies, bet uzrakstus jau es varēju salīmēt jebkādus”. DP arī paņēma divas medību bises patronas, kuras aizmirstas glabājās plaukta dziļumā. Viņi lielu interesi izrādīja par manu gāzes pistoli, prasīja vai es viņu nēsāju ikdienā, kādēļ man viņai ir tik daudz patronas (veselas 30 gab, jeb 2 aptveres).
Viņi visu izņemto pavirši sabēra melnos atkritumu maisos, un teica lai es braucu viņiem līdzi. Es teicu ka nebraukšu līdzi, jo tajā dienā esmu vajadzīgs ģimenei, lai atvestu vectēvu no slimnīcas. Tad viens no viņiem (Ivanausks) nožvadzināja rokudzelžus un teica ka aizvedīs mani ar varu. Piekritu braukt līdzi.
Tiku nogādāts DP, kur vairāk kā stundu gaidīju parādāmies kādu no iepriekšminētās četrotnes. Drausmīgi dedzināja kuņģī dēļ paaugstinātā kuņģa skābuma, kā arī nāca miegs un bija dulla galva, jo pirms čekistu ierašanās naktī biju gulējis tikai pusotru stundu.
Pirmais ar mani sāka runāt Lorencs. Viņš sāka stāstīt ka viņiem tagad ir visa mana datortehnika, ka viņiem ir munīcija, ka es esmu naida kurinātājs. Viņš teica ka piedāvā man sadarboties ar drošības policiju un kļūt par slepeno aģentu apmaiņā pret apsūdzību atcelšanu. Viņš teica ka par munīcijas glabāšanu lietu izbeigs, bet par komentāriem gan sūtīs tālāk. Bet ja es nepiekritīšu sadarboties, tad viņi uz mana datora un datu nesējiem sakopēs visādas nelikumīgas lietas, bet man par to nāksies atbildēt. Ja nepiekritīšu sadarboties, viņi izmantos savas tiesības mani ievietot izolatorā uz 48 stundām, kā arī savas mantas es atgūšu tikai pēc pusgada vai vēlāk, jo likums viņiem ļauj viņas tik ilgi turēt policijā. Es teicu ka apdomāšu piedāvājumu.
Tad ienāca izmeklētājs Augstikalnis un sāka pratināšanu. Vai es Blogiem.lv esmu komentējis kā FENIKSS, vai es uzskatu ka var ierobežot cilvēku tiesības pamatojoties uz viņu etnisko izcelsmi utt. Pēc DP kapteiņa Māra Augstikalna domām homoseksuālisti ir „etniskā izcelsme”. Protams, tādas aplamības es viņam neļāvu rakstīt protokolā.
Pēc protokola uzrakstīšanas atgriezās Lorencs ar mapīti un dokumentu ar uzrakstu „SLEPENI”. Teksts tur bija apmēram tāds: „Es, Valdis Rošāns, apņemos ziņot par man zināmām vai plānotām darbībām, klausīt un vienmēr precīzi izpildīt operatīvā darbinieka rīkojumus. Piešķirts segvārds. Paraksti un datums.” Tā nu es izvēlējos un man tika piešķirts segvārds Filozofs un es piekritu kļūt par DP slepeno aģentu. Jau tobrīd nolēmu ka es centīšos pēc iespējas mazāk kaitēt cilvēkiem un latviešu tautas nacionālajām interesēm. Kad biju parakstījis dokumentu, man beidzot atļāva padzerties ūdeni. Tas nedaudz mazināja dedzināšanu kuņģī un drudzi. No savas puses Lorencs apsolīja atdot atpakaļ visas mantas neskartas un pēc iespējas īsākā laikā, kā arī apsolīja parunāt ar prokuroru un ekspertiem, lai izbeidz lietu sakarā ar komentāriem. Kā vēlāk noskaidrojās tā bija tikai smadzeņu skalošana ar mērķi panākt manu piekrišanu kļūt par stukaču.
Tajā dienā mani izlaida no drošības policijas laukā. Atgriezos mājās. Pagāja vairākas dienas, biju bez telefona, interneta un faktiski atgriezts no ārpasaules, lai varētu paziņot saviem domubiedriem, kas tobrīd bija neziņā kas ar mani noticis. No stresa atkal piemetās gastrīts, dažu dienu laikā zaudēju 9 kilogramus svara. Pēc divām dienām man atdeva daļu izņemto mantu, apmaiņā prasot uzrakstīt ziņojumu par manām darbībām pagātnē iekš Nacionālā Spēka Savienības un GCC/Pērkonkrusta. Uzrakstīju divas lapas ar relatīvi patiesu, bet maznozīmīgu vai vispārzināmu informāciju. DP to izlasīja un atzina par gana labu. Tā sākās mana darbība Drošības Policijā.
Mēs satikāmies vairākas reizes mēnesī, parasti Rīgā iekš Lorenca DP automašīnas Ford Focus baltā krāsā ar melniem stikliem vai arī otras mašīnas Mazda 626 melnā krāsā ar tumšiem stikliem (reģistrācijas nummurs FZ-2140). Dažreiz tikāmies klusākos stūros netālu no Drošības Policijas ēkas un sporta nama „Daugava”. Lorencs man iedeva savu telefona numuru (29922232), kā arī atvērām abi gmail.com e-pasta adreses. Mans segvārds iekš gmail bija Jānis Andersons, bet Lorencam - Juris Kraulskrauls88@gmail.com. Tur man bija jāsūta ziņojumi, kā arī jāsaņem norādes. Katru mēnesi man maksāja nedaudz naudiņas, kas faktiski ir nožēlojami Jūdasa graši par savas tautas un cīņas biedru nodevību. Tie bija no 40 līdz 150 lati mēnesī. Par to vajadzēja parakstīties lapā, ka esi saņēmis naudu, vieta, segvārds, personas kods, datums, slepenais paraksts. Ko konkrēti es esmu vai neesmu ziņojis šeit saprotamu iemeslu dēļ neatklāšu, bet tie cilvēki uz kuriem tas attiecas var man uzprasīt personīgi un es visu izstāstīšu.
Tanī pat laikā DP turpināja noklausīties manas un manas mātes telefonsarunas. Tajā dienā un laikā kad man bija norunāta tikšanās ar advokātu, pazvanīja drošībnieks un aicināja atbraukt uz DP biroju pēc mana datora. Tas protams bija tajā pašā dienā un laikā kad jātiekas ar advokātu. Sagādāju viņiem pārsteigumu un ierados ar automašīnu, tādējādi paspējot arī tikties ar advokātu. Todien viņi solījumu neizpildīja un datoru man tā arī neatdeva. Vēl arī varu minēt tādu interesantu gadījumu, kad pavasarī pazvanīju vienam paziņam, pažēlojos ka man nav neviena lata, pēc neilga brītiņa pazvanīja Gatis Lorencs un piedāvāja tikties, samaksātu man naudiņu, tāpat vien.
Drošības policija un G. Lorencs man prasīja izspiegot partiju „Tēvzemes Nacionālo Spēku Savienība”, „Gustava Celmiņa Centru” (Pērkonkrustu), skinhedus, kā arī piedāvāja iesaistīties pingvīniem.info kustībā un izspiegot žurnālistus Juri Kažu un Māri Zanderu. Lai mana darbošanās liktos pārliecinošāka, es sarunās ar DP aģentiem veltīju par nacionālistiem nievājošus izteikumus, noniecināju viņu spējas, lai DP mazinātu interesi par atsevišķām personām. Tēloju ka esmu vīlies latviešu nacionālismā un sociālismā, kā arī netieši tēloju ka man ir problēmas ar atkarību izraisošām vielām un ka vispār man ir pavājinātas prāta spējas. Tas viss lai maldinātu DP. Tās sarunas visticamāk DP slepeni ierakstīja un pat varbūt pēc šīs manas publikācijas laidīs apritē lai mani diskreditētu, bet jūs jau saprotat.
Tuvojoties 13. janvārim, man tika uzdots palīdzēt sameklēt nostarsaeimu.times.lv autorus, ko es kā vienmēr darīju ļoti pavirši un neprasmīgi. Pirms 13. janvāra man lika filmēt notiekošos protestus, ko es diemžēl nevarēju atļauties nedarīt, lai neizgāztu savu „uzcītīgā” aģenta tēlu. Taču filmēju pārsvarā policijas pārstāvjus, protestētājus no mugurpuses, kā arī spēlējos ar kameras fokusu, reizēm to padarot miglainu un neskatāmu. Labāko no manis safilmētā materiāla drošības policijai nemaz neizsniedzu. Es ar bažām skatījos stukaču lapu
Es iesaku citiem cilvēkiem izmantot tehniskos aizsardzības līdzekļus, kad internetā paužat valdošai varai netīkamu viedokli. Mēs nedzīvojam brīvā valstī! Pēc iespējas mazāk izmantot mobilos telefonsakarus, jo caur tiem tiek noklausīti un izsekoti praktiski visi DP interesējošie cilvēki. Izvairieties no Draugiem.lv izmantošanas, jo to aktīvi izmanto drošības policija, tai skaitā lai lasītu jūsu privātās vēstules, izpētītu sociālo tīklu un intereses. Nelietojiet Skype un uTorrent, ļoti iespējams ka tajos ir backdoor. Nacionālistu pasākumos nefilmējiet un izvairieties no fotogrāfēšanas, jo ja pie jums būs kratīšana (Latvijā viss ir iespējams), tās kasetes nonāks DP arhīvos. Es savulaik pieļāvu tādu kļūdu un aktīvi centos iemūžināt latviešu patriotu pasākumus, kā rezultātā man tika izņemtas visas videokasetes.
Nekādā gadījumā nepiekrītiet sadarboties ar Drošības Policiju! Sakarā ar valstī esošo kritisko situāciju, valdošais režīms vairs tik stingri nesēž savos krēslos un režīmam ir ļoti svarīgi visu kontrolēt, tādēļ slepenie dienesti cenšas maksimāli paplašināt savējo aģentu tīklu visās nozarēs, lai režīms spētu saglabāt kontroli. Viņi savus solījumus netur, un jūs būsiet viņiem vajadzīgi tikmēr, kamēr no jums varēs izspiest kaut kādu informāciju vai piespiest veikt kaut kādas darbības. Pēc tam jūs uzmetīs. Nerakstiet iesniegumus drošības policijai arī par okupantu veiktajām darbībām un komentāriem, jo tas viņiem tikai dod papildus darba treniņu un informāciju, kas pēc tam vēlāk tiks vērsta pret latviešiem! Savulaik biju kā liecinieks uzaicināts vienā lietā par pretlatviskas dziesmas izveidi un izplatīšanu, bet tagad nožēloju ka toreiz palīdzēju viņiem atrast to dziesmas autoru. Tagad man tas nāca tikai par sliktu, jo DP kopš tās reizes zināja kas ir FENIKSS un ka es esmu spējīgs sadzīt pēdas internetā. Tā nu viņi sadomāja savu aģentu tīklā iesaistīt arī mani.
Krimināllieta pret mani ir ierosināta pēc Dialogi.lv valdes priekšsēdētājas Annas Strojas iesnieguma. Ņemot vērā to ka Drošības Policija aktīvi piedalās Dialogi.lv rīkotajos pasākumos, kas ir vērsti uz interneta kontroles un cenzēšanas ieviešanu, paliek atklāts jautājums vai starp šīm divām organizācijām – Sorosa finansētu nevalstisku organizāciju un Latvijas slepeno dienestu – nepastāv neoficiāla abpusēja saikne. Kā viens no ekspertiem lietā ir skandalozais Andrejs Judins, kurš savulaik ir rosinājis vairākas lietas pret citiem nacionālistiem, tai skaitā pret Aini Sproģi un Viktoru Birzi sakarā ar dalību raidījumā „Dāvidšovs”. Lietā Judins atzinis, ka Latvijā krimināllikums viņaprāt neesot gana labs, lai tādu uzskatu paudējus kā es varētu sodīt pēc iespējas bargāk. Lingvistiskais eksperts Dite Liepa savā ekspertīzē ir izmantojusi atsauces gan uz padomju laika grāmatām, gan ultraliberālā politiķa Arta Pabrika politiskos sacerējumus. Vēl pēc manā rīcībā esošajiem krimināllietas materiāliem secinu, ka mani viņi vēlas pozicionēt kā psihiski slimu ar šizofrēniju. Klasiska rīcība padomju laika VDK stilā, kad politiski nepaklausīgiem cilvēkiem piekar šizofrēniķa birku, galvenokārt tādēļ lai cilvēki neticētu viņa stāstītajam un idejām.
Ko es tagad varu gaidīt no Drošības Policijas? Iespējams sāksies plaša mana apmelošanas kampaņa. Iespējams viņi mēģinās apgalvot, ka visu laiku esmu bijis slepenais aģents, lai no manis atsvešinātu citus nacionālistus, vai arī tieši otrādi, noliegs visu manis šeit rakstīto. Varbūt man centīsies piešūt vēl kaut kādas safabricētas apsūdzības. Iespējams es nejauši izkritīšu pa balkonu vai nositīšos ar mašīnu kā Jorgs Haiders. Dzīvosim, redzēsim. Un lūgums pārējiem lasītājiem sekot līdzi notikumu attīstībai, ja nu ar mani notiek kas slikts, tad nepalieciet parādā!
Valdis Rošāns
Nobeigumā es gribētu atvainoties tiem cilvēkiem, kurus biju spiests pieminēt savos zinojumos:
Viktoram Birzem
Igoram Šiškinam
Kārlim Dumbrim
Edgaram Dambītim
Valteram Vārpsalietim
Ainim Sproģim
Jānim Iesalniekam
Līgai Jordanei
Agnesei Pētersonei
Igoram Masļakovam
Valdim Locam
Askoldam Molotovam"
Avots:
Atslegas vārdi: vara11
Meklēsim prokuroru,vai te ir tādi.
Mieru, tikai mieru, mums ir savi detektīvi
Blēdis šo rakstu jau bija ielicis savā blogā kādas trīs dienas atpakaļ