Ja godīgi tas nebija prāta darbs dzīvot kopā ar bērniem.Jo arī kā tu centīsies tu būsi pie visa vainīga un tevi neieredzēs,meklē izeju un atrod viņiem kur dzīvot kaut īrēt un palīdzi no malas tā tu visi virzīsi tikai uz labu.Kamēr būsit kopā nekas nemainīsies.Mans vīrs vienmēr saka,jo tālāk dzīvo sievasmāte,jo vairāk es viņu mīlu!!!!Padomā par izeju...

Tu neaizvainoji savu meitu,bet pateici znotam to ko domā un kā jūties.Te nav nekā tāda par ko būtu jālūdz piedošanu.Bet meita kad apdomāsies sapratis visu,viņa ir stāvoklī un iespējams visu uztver asāk ne kā tas ir.Galu galā viņa savu vīru mīl un pieņem tādu kāds viņš ir.Bet tas nenozīmē kad tev nevar būt savs viedoklis.Tu tak viņu cieni kā meitas vīru ,bet par dažām viņa rakstura īpašībām tev ir savs viedoklis,un tas ir normāli.

Jā, Ilona. Jums vajadzētu staigāt uz pakaļkājām, mazāk rādīties acīs, palikt neredzamai un nedzirdamai.........
Kāda Jūs gribētu būt attiecībās ar bērniem?
Ko Jūs gribētu darīt savādāk?

Es jusu vieta neatvainotuos,bet ja justuos vainiga kautko izdomatu lai izligtu mieru,kaut gardas vakarinas svecu gaisminja,nu un sarunas,galu gala izrunaties ari vajag,kad turpmak tadas domstarpibas nenotiktu.

Sākot karadarbību vienmēr jāņem vērā to , ka nevainīgie un neitrālie cietīs visvairāk un piedevām no abām karojošajām pusēm .Vai tik tu viņam neliki galdu novākt ?

Esjau rakstiju,ka paludz piedosanu un Tu redzesi,cik labveliga gultne ievirzisies rezultats.Dazreiz  jamak noliekt galvu,lai pec tam staigatu augstu paceltu.

Es noveltu uz nogurumu, vai kkādu citu notikumu, tas viņu acīs varētu mazliet uzlabot tieši Jūsu kā personas vainu un viņi varbūt padomātu, ka tiešām tā negribējāt teikt. Ir lietas ko labāk paturēt pie sevis, jo ne visi var saprast otru cilvēku tā, kā viņš to grib pateikt.