dēļ savas mīlestibas biju gatava uz visu un pieņēmu tādu kāds ir,bet otra puse no sirds nepakustināja ne mazāko pirkstiņu,ne arī ziedoja lai ko glābtu.
Pēc manām domām mīlestiba ir jākopj tāpat kā ziedus,pie tam abiem un tad varbūt var saglabāt attiecibas uz ilgāku laiku.

Darbojas trīs plaknes jūtas, emocijas, prāts. Emocijās, prātā varētu rasties protesti, bet ja Mīlestība ir jūtās, tā uzvar...  

     Tas ir ideāli, ja tā turpinās mūžīgi . Nav ideālu saderību, vienmēr, vairāk, vai mazāk, jāpielāgojas. Ir lietas bez kurām varam iztikt gadu - divus, varbūt vēl..., diez vai kas varēs sanākt sakot:'' Te nu es stāvu, bet pakustēties nenāk ne prātā''
     Diemžēl nevaram gadus patīt atpakaļ, sākt vēlreiz no gala ar šobrīd esošo pieredzi, nekas šajā pasaulē nav nemainīgs- arī cilvēks...
     Varam arī pieņemt katrs savu... un nest klusējot.

bet katad ar to adosanos ....hmm ...ta tachu arī sava veida dosana .

.'.Līga, nekad neatdod sevi visu otram....tad vienkārši Tevis vairs nebūs!!!!
...tad jau būsi pazaudējusi sevi...

..Benita, otru nevajag pārveidot, lauzt, sodīt....otram vajag ļaut pašam izaugt!!!!!!

nu milet ir tada juta kas dota no dieva

Mēs gluži nepieņemam cilvēkus tādus kādi viņi ir,vienmēr atradīsies akut kas ko gribētu mainīt līdz gandrīz via būs pieņemams mums,pilnīgi visu atļauties arī nevar,jārēķinās ar sevi un otru...mīlestība nāk ar laiku,no sirds,bet par to ir jārūpējās ,lai tā nepazustu,lai nerastos aukstas bedres caurums :D

iepazisimies???

mīlēt ne tikmai nozīmē sajust otru un izjust!mīlēt tas ir kad viens otram adod visu sevi.......un tās visas tavas minētās klat visam!:)

Pirms sajust un pienemt,vel meginasi ietekmet,paraudzinat,lauzt,sodit....Lidz pienemsi.

Personifikācija. Akur palika atdot sevi, savu laiku, dzīvi, rūpes,  u.t.t., Kā balvu?Tas arī ir Mīlēt