laime

29. jan 2010. 12:54

Maigi rokās ņemu sirdi ,to kas pukst
Saulei pretī sniedzos lēni.
Tajā mirklī ļauju zemei laimi just,
Kas manai dzīvei neļauj zust.

Atslegas vārdi: dzīve38631

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

Ingrida X. 29. jan 2010. 20:28

Atvaino, bet-
         neizprotu šo smuko pantiņu rakstītājas
         Kāds no tā guvums???
Bet- ne man te spriedelēt- ja jau raksta, laikam savs ieguvums ir....

Dzēsts profils 29. jan 2010. 13:42

Cik maz ir vajadzīgs , lai cilvēciņš būtu laimīgs, tikai četras rindiņas, bet kādas!

Frēzija v. 29. jan 2010. 12:59

Vārds „laime” mums katram asociējas ar kaut ko citu. Vienam tas nozīmē skrējienu ar basām kājām pa pļavu rīta rasā, citam – turēt rokās jaundzimšu bērniņu, vēl kādam – kaislīgu seksu, iemīļotu dziesmu, vai vienkārši – ceptu desiņu. Cilvēks jūtas laimīgs, kad pēc ilgāka laika atgriežas ģimenes lokā.
Laime - tā ir katram sava.

Dzēsts profils 29. jan 2010. 12:56

tu esi  iemīlējusies.jauki.

Autorizācija

Ienākt