Kä bütu,ja bütu? Reizém patīk par to padomät:-) zinu jau,ka domäm liels spéks,täpéc domäju tikai par patīkamäm lietäm,notikumiem,cilvékiem(tiesa gan,secība mainäs atkarībä no omas). Un ko padomät un pärdomät man pietiek. Aizvien biežäk iedomäjos par notikumiem,kuros gribétu kaut ko pamainīt. Bet dzīve jau nav piezīmju grämatiņa. Te neko nepadzésīsi un neko nepärrakstīsi. Un labi,ka tä. Pasapņot ir viena lieta(nenoliedzami-patīkama),bet šodiena ir šodiena. Un nebüt ne tä draņķīgäkä. Kädas durvis aizveras,citas atveras. Un nevajag censties divreiz iekäpt vienä upé. Vajag priecäties par šodienu:-)