Uz šo jautājumu manuprāt var skaidri atbildēt ar “NĒ”.

Pie šāda secinājuma nonācu dēl novērojumiem Latvijas okupantu svinētajos Rīgas okupācijas svētkos pie dzelzsbetona kauna staba pārdaugavā, un dēļ tiem sekojošās sarakstes ar Valsts iestādēm.

Tad nu par visu pēc kārtas.

Pagājušo rudeni biju aizgājis pie tā pieminekļa pavērot okupantu orģijas, pafotografēt utt, nu, vienu vārdu sakot padokumentēt Valstī notiekošo…

Ievēroju tur kādu informatīvu stendu kurā visa informācija bija tikai un vienīgi svešvalodā. Tātad pārkāpts Valsts Valodas likums.

Vērsos pie netālu esošajiem policistiem un norādīju uz savu novērojumu par likuma pārkāpumu. Viņi kādam steidzīgi zvanīja, apskatījās stendu, viens no viņiem aizgāja, sameklēja kādu civilā tērptu vīrieti. Sapratu ka laikam kāds no organizatoriem. Tad policisti kopā ar šo vīrieti par kaut ko sačukstējās. Tad izklīda. Domāju ka laikam organizē tulkošanu vai stenda novākšanu. Ak es naivais… .

Pēc mirkļa ievēroju tā sauktā pieminekļa pakājē drūzmējamies cilvēkus. Devos skatīties kas tur notiek. Tur dižojās Rīgas mērs Ušakovs blakus Krievijas (PSRS mantinieces, tātad Latvijas okupētājvalsts), militārās formās tērptiem virsniekiem un Krievijas karoga krāsām, un kārtojās ierindā ziedu nolikšanai.

Šajā brīdī pie manis pienāca viens no policistiem un jautāja vai es par notikumu rakstīšot iesniegumu. Ne mazums dzirdēts ka policisti bez iesnieguma nekust ne no vietas, tāpēc piekritu. Es tiku aicināts doties uz policijas automašīnu. Tiko biju tajā iesēdies, tā… sapratu ka iesniegums tiks rakstīts diezgan attālajā policijas iecirknī. Neko darīt. No braucoša auto ārā nelekšu… Sapratu ka esmu “apvests ap stūri”. Esmu dabūts prom no notikuma vietas lai okupanti varētu netraucēti svinēt savus svētkus. Padlatvija.

Irados iecirknī un tiku uzņemts. Protams vispirms ar neizpratni, bet viens no policistiem atļāvās arī uzkrītoši skaļi smieties. Nekas. Esmu rūdīts. Smejies vien. Iesniegumu rakstīšu. Un uzrakstīju. Kāds cits policists vēlējās zināt ko es ar to vēlos panākt. Kā ko? Likumpārkāpuma novēršanu.

Tad devos atpakal. Pasākums jau praktiski bija beidzies. Palikuši vairs tikai vairāki piknikotāji.

Sāku gaidīt atbildi no policijas. Nez ko šie rakstīs? Ja godīgi, tad biju puslīdz pārliecināts ka atbildes nebūs nemaz. Man nebija nekādu pierādījumu ka iesniegumu esmu iesniedzis.To biju uz vietas uzrakstījis un iesniedzis. Ne kopijas, ne pasta kvīts… . Taču atbilde bija gan.

Netiku gan nevienam teicis ka tas ir kriminālpārkāpums….

Nu labi. Uztvēru šo vēstuli ar nelielu humoru, un…

Atbildes nav. Nav. Iepriekš uz  uz e-pastu sūtītiem iesniegumiem atbildēja, bet šoreiz? Atbilde vējoprojām nav. Nu ko. Tāpēc vien jau neizbeigsim…

Gaidam. šoreiz jau sekmīgāk.
Diemžēl man neizdodas pievienot attēlus. Nezinu kāpēc. Varbūt vienā rakstā nevar ievietot vairāk par konkrētu skaitu. Tomēr ja notikumu gaita Jūs ir ieinteresējusi, lūk saite:
http://kaspars712.blogs.lv/2010/03/23/vai-valsts-valoda-latvija-tiek-sargata/
http://kaspars712.blogs.lv/2010/03/23/vai-valsts-valoda-latvija-tiek-sargata/