diemžēl ne vienmēr un ne tik daudz cik vajadzētu.

Jā uznāk lēkme vispirms padomājiet par sekām,un iedomājieties sevi otra  cilvēka vietā-uz kuru gribat izgāzt emocijas.padomājiet kā tas izskatīsies no malās.

Re, man reizēm tāds itāļu temperaments, kad nekādi nespēju kaut ko ieskaidrot, tad ļauju vaļu jebkam. Tas ir pārejoši. Esmu Auns un man tā kā auniem sanāk. Reizēm.

ja kkas iet pa gaisu
tad vislabaak kad majas nau vairs neviena bet gan tikai Tu pats :))
nau citim jazin un jaizrada kad Tev ir slikts garigais..
nebojaa apkarteejiem..
ne visiem vienaa dienaa ir jaabreec :))

  Ir jau dažādas tās emocijas...gan dusmas ,gan prieks...

Par dusmām jau neiet runa. Emocijas ne vienmēr ir dusmas. Mēdz būt mirkļa izvirdumi. Un tādus - ne apturēt, ne palaist pa vējam!

Jā,jā,dažreiz ir tā,ka gribas izārdīties,rokas izvicināt...tad es ņemos pie LIELĀS kārtošanas...vienalga vai mājās, vai darbā...Uhhh,kā darbi tiek padarīti! Bet vispār es cenšos sevī dusmas neielaist....Jo ir jau tā,ka dusmojamies uz kādu cilvēku, bet kāpēc,tāpēc,ka viņš tāds ir?Tāpēc,ka viņu nesaprotu?Ja kaut ko nesaprotu,tad jautāju un cilvēkus pieņemu tādus kādi viņi ir! Pati jau arī neesmu nekāds pieclatnieks,lai visiem patiktu

Skaidrs, ka tā reizēm ir, tāpēc jau mēs esam dzīvi cilvēki ar savām jūtām, emocijām, dusmām un visu pāarējo. Dusmas nemaz nedrīkst sevī paturēt. Noteikti jāizrunājas, ja nevari izrunāties, tad  vienatnē izbļaujies, izraudies , paliks vieglāk

Zini.........ko tur lauzīt galvu kā tikt vai netikt tam pāri..........man ,piemēram,
tas pāriet pats no sevis
Galvenais,ka nevienam zilus punus neesmu uztaisījusi
Labāk dzīvot ar emocijām,nekā bez tām!