Aizvien biežāk ļaudis izlemj dzīvi beigt...sev pieliekot roku- pašnāvāvībā...
Tavs viedoklis!. Vai tas ir piedodams, attaisnojams?
Varbūt vainojama psihe?, psihoemocionālais stāvoklis?
Atslegas vārdi: dzīve - veselība - gars...1
Netrīdēšos ar Aivaru G., bet man dzīvību deva mani vecāki...........
Es doma'ju, ka katrs pats ir tiesīgs izlemt, kādā veidā aiziet no dzīves. brīžiem liekas, ka pašnāvību izdara gļēvuļi, bet reizēm - tieši otrādi- to spēj izdarīt tikai stipri cilvēki......... katrā ziņā tā ir nopietna izvēle un nieka dēļ neviens tādu lēmumu nepieņems.....
Dievs Tēvs ir devis dzīvību........
Izdarīt pašnāvību- tā uz sitiena , nemaz tik viegli nav, tur ir jābūt pamatīgam diskomfortam starp- pašiznīcināšanās un izdzīvošanas programmām smadzenēs, ar noteikumu, ka pirmā- ņem virsroku.Kāpēc tas var notikt- visādi ir, sākot ar ķimiskiem procesiem, beidzot ar visai labilu nervu sistēmas konstitūciju.. Tur nav ko piedot vai attaisnot-neattaisnot... to var tikai izprast vai izskaidrot..
...nenosodu un arī neatbalstu! Tā katra paša izvēle...
Piekrītu Alisei, jo mēs taču pašu esam izvēlējušies še atnākt un lielos vilcienos šīs dzīves scenāriju arī esam pirms tam apstiprinājuši ..tā atliek vien censties un to izpildīt godam,lai nav šai ellē vēlreiz jāatgriežas!
Nepiedzimu pēc savas gribas,visas grūtības jāiztur,pat sāpes,ciešanas,sliktāk dzirdi,redzi,lēnāk domā...naudiņas stipri mazāk..Mātes kurām kara laikā dzima bērni bija stiprākas,nezinu.
domāju,ka lielākajā daļā -tas ir sociāls jautājums-cilvēkam parādi,nav iespejas no tiem atbrīvoties-depresija un dzīves izbeigšana,reizēm vel arī smaga neārstējama slimība.Nevar nevienu nosodīt-jamēģina saprast
Otra dvēselē neieskatīsies .Nenosodu , kaut arī nesaprotu .
..Par citu izvēli man nav nekādas tiesības spriest!
Zinu tikai par sevi, ...ja esmu atnākusi uz Zemes..tad arī sava dzīve ir jānodzīvo!
To , ka dzīve ir bezjēdzīga , to daudzi ir apjēguši - bet nekā labāka tomēr nav ...
jo vairak pasnavnieku,,jo mazak pasnavnieku
...bet varbut cilveks ir novests tik talu....kad vinam vairs nav izveles....tas ir smags jautajums...viennozimigi atbildi ir gruti pateikt...jo mes neatrodamies ...konkreta cilveka vieta...dzive visadi var but...no malas vienmer var gudri runat...
Lai Svētais Pēteris pie Paradīzes vārtiem tiesā , ne mums viņus nosodīt