Spēle Genesis
Atsauksme
Pagājusi pusotra nedēļa, kopš pirmo reizi spēlēju mūsu pašu veidoto spēli. Tikai tagad esmu gatava runāt par to, ko ieguvu no šīs spēles kā spēlētāja, nevis kā vadītāja.
Kaut gan zinu katru vārdu, kas uzrakstīts uz spēles kartītem, satrieca tas, kā pati spēle izvēlējās katra spēlētāja virzīšanu uz tā patieso vēlmju atklāsmi. Man pašai atkal un atkal tika tās kartītes, kuras izvilka ārā parasti neizvelkamo, lai gan maskēties aiz skaistām frāzēm un idejām es protu, kā reti kurš. Godīgi sakot, pirmo reizi, spēlejot pa īstam, dabuju iekšās arī pa „īstam” . No spēles, kuru daļēji esmu radījusi...
Cik grūti nācās atdzīties sev pašai, ka tās lietas ko parasti kā skolotāja saku tiem, kurus mācu dzīvot, attiecas pirmām kārtām uz mani pašu.  
Es netiku līdz spēles beigām, jo nebiju gatava pieņemt to, kas mani satrieca visvairāk – es neticu, ka spēju ko sasniegt dzīvē, jo uzskatu, ka man nav tiesības būt laimīgai. Vaina nebija tajā apstāklī, ka mana vēlēšanas nebija noformulēta, vai nebija patiesa. Es to tiešām ļoti vēlejos toreiz, un tas ir mans mērķis arī tagad. Tikai ticības sev Varētu būt kaut mazliet vairāk.(cenšos būt korekta)
Pēc spēles 5 dienas biju sagrauta pilnīgi – pat pasaule pazaudēja savas krāsas vispakārt. Tagad  spēju reāli paskatīties uz savām ilūzijām, bet galvenais – uz saviem neizdarītiem darbiem, un vēlmēm, kuras gaida to piepildījumu. Pat sirdssāpes kaut kur izplēnējušas, to vietā ir gaišas domas. Un skaistas vēlēšanās.
Katram šī spēle notiek pavisam savādāk,  man viņa bija tāda – mana pirmā īstā,  godīgā..
2010 gada 21.aprīlī.