Pelēks rīts, miglains un nemīlīgs, nīgrs šoferis autobusā un un kašķīgas sieviņas kaujas par vietu, kur novietot savu ķermeņa svarīgāko daļu, niķīgs bērns ratiņos nevēlas nekur doties un skaļi protestē. Neviena smaida visapkārt. uzlieku audioatskaņotāja austiņas un norobežojos no visa - ka to patiesībā dara daudzi citi. Un pēkšņi viss mainās - sirds dzied līdzi mūzikai, domās redzu zilos vizbuļus, dzeltenās pienenes, ziedošos kokus. un gribas smaidīt , smaidīt , smaidīt. Jo pavasaris ir klāt)))
sniegpulkstenīšu mazie klusie zvaniņi es arī gaidu savus pulkstenīšus))
a kas tev, dārzniecīt, uzdāvināja, koooo?.. nu pačuksti man uz austiņas..p
Man jau sniegpulkstenīšus uzdāvināja.....
Es gan nosvinēju gan 18.-to,kad diena kļūst garāka par nakti,gan šodienu.Jautāsiet ar ko?-ar vēdera priekiem-pusdienām ar salātiņiem.
Nekad nevajaga skumt.Vienmer var atrast,kautko pozetivu.Bet protams pavasaris,nes savu daljumu,dzivibu.Lai nekad nevajadzetu skumt,tikai priecaties,neskatoties neuzko.
Paldies - lai top pasaule krāsaina