Maija sākumā ir vairākas iezīmīgas dienas. Gribas runāt par diviem, manuprāt, cieši saistītiem datumiem: 4. un 8. maiju. Latvijai gan, šķiet, laiks jāskaita no 8. maija, kas kalendārā ierakstīts par Antihitleriskās koalīcijas dienu. Todien beidzās Otrais pasaules kaŗš. Tikai ne Latvijai. Koalīcijas locekļi, lai izpatiktu savai asiņainajai partnerei staļiniskajai Krievijai, bija tai pārdevuši to, kas viņiem nemaz nepiederēja, proti, trīs Baltijas valstis, tāpēc «atbrīvotāji» turpināja mūs «atbrīvot» vēl piecdesmit gadus. No visa latviskā.
       Savā netikumībā izkurtējusī padomju imperija, jauzdama tuvo galu, meklēja glābiņu «perestroikā», kas pie mums galu galā izvērtās dziesmotā revolūcijā, kā to poētiski nosauca mūsu toreizējie tribūni, dzejnieki, un kas vainagojās ar gaviļu dienu, kad LPSR Augstākā padome ar balsu vairākumu nobalsoja par NEATKARĪBU. Katru gadu maija sākumā televīzija raida ierakstu, kuŗā varam redzēt savas prieka asaras, savas gaviles. Mums ļoti gribējās ticēt, ka notiekošais ir īsts, neviltots… Bet neviltotas bija tikai mūsu jūtas. Viss pārējais bija lielvalstu izspriests jau Jaltas un Potsdamas konferencē. Vismaz tas, ka PSRS kaŗaspēks Baltijas valstīs atradīsies 50 gadus. Un velti mūsu zemi apkaunojošie «valstsvīri» lielās, tas, lūk, esot viņu nopelns, ka Krievijas armija tika izvesta. Vai tad krievu militāristi aizbrauca? Aizbrauca jaunie zēniņi, kam beidzās obligātā dienesta laiks. Profesionālie kaŗavīri, virsnieki, taču palika! Tie lielajā vairumā ir viņi, kas sarkano svētkos plivina asiņu krāsas drēbju gabalus ar moku rīkiem, tie ir viņu lolojumi, kas tos pašus moku rīkus pasākuši uz piedurknēm nēsāt. Un kuŗu izdarībās «brīvās» Latvijas drošības dienesti nesaskata nu nekādus draudus valsts drošībai. Visai zīmīgi, vai ne?
       Paga, paga, kuŗš no pašreizējiem «bonzām» parakstīja līgumu ar Krieviju, iekļaujot tajā arī garantijas «bijušajām» militārpersonām? Neatceraties? ......

A. M. Circenis
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/13_maijs/lapa3.htm