Es atnācu pateikt,
ka tev viss būs labi.
Nemierinu
un nemāžojos-"būs labi" ir tas
tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.
Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.
Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to atnāca pasacīt tauriņš,
kas jau ir pārcietis
tavu tumsu.
ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šaubīgās knaibles.
Stariņš nopūtās -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.
Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.
/Ojārs Vācietis/
Atslegas vārdi: dzeja attiecibas3
..agri vai vēlu....bet tā arī notiek IR LABI!!!
..agri vai vēlu....bet tā arī notiek IR LABI!!!
Bus jau labi , ka reiz sie kopa bus abi , tie smies un priecasies par to kas vel nau piedzivots un dienas sas brinumskaitas prom vadis vel saulrieta atvadas mass ...un vardus sos ausis viens otras sacis ....bus jau labi .
Lita!! Jaukā!!
Ir un būs nenormāli daudz reižu, neiespējami daudz, kad NEPATEIKS NEVIENS TEV TO, un tad nu jāmācās, visu laiku jāmācās, kā pašai sevi sapurināt. Trīs reizes nesanāks, ceturtajā- varēsi, un- arī tas nav maz:))
Nu būs tak labi...
Jā. Ir palīdzējuši.
Tad, kad pati sev vairs netici, tad ir nenormāli svarīgi, lai kāds tev papaijātu galvu un pateiktu tieši tik vienkārši: Būs labi. Un tad- izdodas nopinkšķēties, un tas ir labi, un- viss uz labu, pa drusciņai.
Šodien bija tāda diena, kad nu jau zinu: būs labi