…Ķēdes…

21. jūl 2010. 23:34

Mēs sapņojām ar vaļējām acīm
Bet nu sapnis ir beidzies
Tā bija kā skaista pasaka
Katrai pasakai pienāk beigas
Arī mūsu pasaka beidzās
Tai bija lemts būt vienu neticami skaistu vakaru
Vakaru, kas mūžam paliks manā atmiņā
Iespējams tu mani aizmirsīsi
Bet es to atcerēšos kā skaistāko mirkli savā mūžā
Tajā brīdī es vēlējos, lai laiks apstājas
Bet laiks bija nepielūdzams
Tas steidzās tik ātri, ka nespēju to aizkavēt
Tu biji, esi un būsi mans īpašais cilvēks
Tu atšķiries no citiem
Tu reizē liec man gan smaidīt, gan raudāt
Esot ar tevi man zūd realitātes sajūta
Es vēlos tik būt ar tevi
Bet apzinos, ka mūsu ceļi nekrustosies
Un nebūt mums nekad roku rokā
Iespējams kādreiz būs mums atvēlētas dažas laimes minūtes
Bet tas arī viss, kas mums būs dots
Smagas ķēdes attur mūs vienu no otra
Ja izdotos tās kādreiz pārraut
Tad būtu mums iespēja
Bet ķēdes ir pārāk ciešas un nesaraujamas

Atslegas vārdi: dzeja18356, mīlestība34034

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Dzēsts profils 22. jūl 2010. 08:09

...... ........

Dzēsts profils 22. jūl 2010. 00:47

Dzēsts profils 22. jūl 2010. 00:45

vieni goti, kaut vienu skuķa priecīgu dzejoli būtu lasījsis. kā tāda vecmeitu kūts, jopiķ. Labi vismaz Ilga no rīta iedos aņuku.
Kas jums visām ir par vainu, pašas aiztriec prom un tad raksta te to sviestu? Tak guli un saņem - viss kas puikam ir ir tavs, ko te ņaudēt>

Autorizācija

Ienākt