Rakstnieka, publicista Modŗa Ziemiņa grāmatai jauns, papildināts izdevums
       Modris Ziemiņš, «Trešā atmoda» – pazīstamas, nepazīstamas un jau aizmirstas sejas; subjektīvas piezīmes uz laikrakstu malām, labots un papildināts izdevums, Rīgā (1999.), 324 lpp. un 28 lpp. ar dažādiem attēliem.
       Agrākais pulkvedis Modris Ziemiņš, PSRS aizsardzības ministrijas laikraksta «Krasnaja Zvezda» korespondents, ir publicējis liecību krājumu «Kā žņaudza Baltiju», vispirms krievu valodā. Latviešu valodā iznācis papildināts izdevums 1997. gadā.
       Pulkvedi Ziemiņu pārcēla uz Baltijas kaŗa apgabalu laikā, kas sakrita ar atmodas sākumu. Kā PSRS aizsardzības ministrijas laikraksta korespondentam Ziemiņam bija iespēja gandrīz neierobežoti vērot Baltijas kaŗa apgabala štāba un armijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes virsnieku lomu Krievijas imperiālistisko centienu īstenošanā.
       Grāmatu «Trešā atmoda» pats autors Modris Ziemiņš uzlūko par savdabīgu «Kā žņaudza Baltiju» turpinājumu. Par notikumu attīstību Latvijā Modris Ziemiņš pārstāv ASV polītologam Paulam Goublam līdzīgus uzskatus, ko tas nesen izteicis Toronto, Kanādā, proti: viss, ko Krievija Baltijas valstīs ir darījusi kopš 1991. gada, bijis jau iepriekš izplānots.

       Par «Trešās atmodas» jauno, laboto un papildināto izdevumu Modris Ziemiņš saka: Tūliņ pēc grāmatas iznākšanas man bija skaidrs, ka pirmajam variantam obligāti bija vajadzīgi papildinājumi. Viens no tiem bija Aivara Ruņģa priekšlasījums «Mēs gribam būt kungi... bet tas nenāksies viegli» Latviešu Studiju Centrā Kalamazū 1989. gada 18. novembrī par trimdas organizāciju lomu un darbību nākotnē. Grāmatā nebija iekļauta arī pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā 1993. gadā un latviešu vēstījums pasaulei, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Par Uldi Ģērmani vajadzēja pateikt daudz vairāk, un, protams, ļoti nepieciešama bija 7. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas analīze.
       Visu to, saka Ziemiņš, un vēl šo to papildus iekļāvu grāmatas jaunajā variantā, un grāmata varētu būt kā izziņas materiāls jaunām Saeimas vēlēšanām, kas, spriežot pēc daudziem vērojumiem, varētu notikt arī ārpus kārtas.
       Džeimstaunas fonda (ASV) analīze par Latviju ir ļoti pareiza, saka Ziemiņš, un tajā vēl visi secinājumi ir pietiekami delikāti formulēti. Ir konstatēta Krievijai un pašreizējiem Latvijas polītiķiem nepatīkama realitāte. Ne jau velti šīs analīzes «atspēkošanā» aktīvi iesaistījies padomju laika «izcilais ideologs» Mavriks Vulfsons. Un ne jau velti tie paši polītiķi Latvijā virza bēdīgi slaveno Maksu van der Stūlu uz Nobela prēmijas iegūšanu.

Ārzemju latviešu loma spēcīgi
jāstiprina un jāturpina

       Modris Ziemiņš saka: Ievērojot visus iepriekš minētos apstākļus, uzskatu par vajadzīgu vēlreiz atkārtot – trimdas loma jāturpina spēcīgi stiprināt! Vienam no cilvēkiem, kam grāmatas ražošanas procesā izdevās iesaistīties, Aivara Ruņģa 1989. gada 18. novembŗa priekšlasījuma teksta izvilkumos, tie ļoti nebija pa prātam. Mani mēģināja pierunāt, lai es tos no topošās grāmatas pavisam izņemu. Bet tas taču bija viens no iemesliem, kāpēc es tik steidzīgi grāmatu papildināju! Un tas jau liecina: kādam šis teksts šķiet ļoti bīstams un nepatīkams. Trimdai, jāizdara secinājumi, jo viss tiek darīts, lai Latviju pārvērstu baltslāvu republikā un tāpēc jau tagad Maskava mudina krievus Latvijā intensīvi apgūt latviešu valodu. Gan atklātos, gan aizklātos saietos to sludina. Tas ir iezīmēts arī manos papildinājumos «Trešai atmodai»!
       Svarīgi pieminēt, ka nesen, 17. aprīlī, Toronto, Kanādas Radio Free Europe/ Radio Liberty direktors, ASV polītologs, Latvijas triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Pauls Goubls atzinis: Es vēlos teikt, ka ārzemju latviešu loma pašlaik ir svarīgāka nekā jebkad agrāk kopš 1940. gada.
       ... Latvija atrodas bīstamā ģeogrāfiskā rajonā, Latvijai ir nepieciešams jūsu (ārzemju latviešu) atbalsts.

Lai netiktu viltota vēsture

       Par grāmatas «Trešā atmoda» laboto un papildināto izdevumu, kam no jauna pievienotas 78 teksta lappuses, Modris Ziemiņš saka: Ieliku arī Kompartijas CK slepeno sēžu protokolu izvilkumus, kuri apliecina, ka «ceka» un «čeka» bija Latvijas Tautas frontes veidotājas, lai arī kā to tagad visi cenšas slēpt. Nevienam negribas zaudēt spožumu, saistītu ar darbību LTF, bet akadēmiķis Jānis Stradiņš kādā no saietiem izteicās: «Gan jau pēc gadiem 10 viss nostāties savās vietās, ka tieši tautas Fronte bez jebkāda kompartijas atbalsta ir izcīnījusi, runājot Škapara vārdiem, Latvijas neatkarību.» Tā tiek viltota vēsture.
       Grāmatas jaunajā variantā, stāsta Ziemiņš, es plaši pieskaros Jānim Peteram un Raimondam Paulam, minot dokumentu par viņu saistību ar VDK. Grāmatā neiekļāvu faktu par to, ka Jāņa Petera tēvs un māte 1940. gada jūnijā Nīcas pagastā piedalījās Latvijas patriota, robežsarga Oskara Kalpaka bataljona cīnītāja Jāņa Olas nogalināšanā. Tas bija laikā, kas padomju armija tikko ienāca Latvijā. Jānis Ola apglabāts Priekules kapos. Šie dati atrodami Latvijā izdotajā grāmatā «Es sapni par dzimteni pagalvī likšu...» I sējuma 293. lpp. Grāmatas «Trešā atmoda» papildinātajā variantā, gan atstājot neatbildētus daudzus jautājumus, sīki iztirzāju Jāņa Petera biogrāfiju. Tādas ziņas ir vajadzīgas arī tāpēc, lai mazinātu to novirzi Latvijas polītikā, par ko ir rakstīts iepriekš minētajā Džeimstaunas fonda analīzē par Latviju.

       Kad mūsu laikrakstā bija ievietota grāmatas «Trešā atmoda» iepriekšējās versijas reklāma man piezvanīja J. Dobelis un ļaunā priekā teica: Nu beidzot jūs parādījāt savu īsto seju. Mēs, Augstākās Padomes deputāti, ļoti labi zinām, kas ir M. Ziemiņš. –Sekoja, viņaprāt, pierādījumi par M. Ziemiņa darbību, kas vērsta pret Latvijas neatkarību.

L. Inkins
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/15_junijs/lapa5.htm