Turpinājums Jāņa Mikulāna ierakstam blogā....5.septembrī 16:31
Paldies Jāni!
Viss slēpjās attieksmē pret dzīvi!
Atslegas vārdi: skats uz dzīvi0
ja...wiss slepjas attieksme pret dziwi un pozitiwas dominjas :)
biju jau iepriekš redzējusi,pat apraudājos...jā kā mēs katrs novērtējam un mīlam savu dzīvi un to ,kas mums katram dots kā dāvana no Dieva...
Jau sen sen atpakaļ lasīju, man šķiet, Karnegi tas bija.
Un tajā grāmatiņā bija vārdi, protams, neuzrakstīšu precīzi, bet- doma tad skaidra:
Uzlikt vannasistabā pie spoguļa vai kur citur, kur zini, ka ieskatīsies, rindiņas:
Kad atkal žēl kļūst sevis un- skaļi vaimanāju,
Tad atceros to puisi, kam nebija pat kāju..
Un- tas jau ir tas, ko Tu gribēji vēlreiz mums pateikt. Ka, daudz kas, ko pieņemam kā pašsaprotamu, citam būtu..lielākā iespējamā laime.
Galvenais- to neaizmirst, savos sīkumos pinoties, neglobalizēt savas šķietamās nelaimes..
Un vēl- patiess, cilvēcīgs prieks, ka te..raksta, dalās savās domās tādi Cilvēki, kā Tu.
No sirds.
Paldies par komentāriem!
Šī ieraksta mērķis bija padomāt un paskatīties uz
"citādiem" cilvēkiem no mazliet cita skatu punkta...
Cik bieži mēs žēlojamies,ka dzīvē neiet,vainojam krīzi...u.t.t.
Aizmirstot,ka blakus ir cilvēki,kuriem iespēju realizēt savu dzīvi
ir daudz mazāk nekā mums!Tomēr viņi dara,JO CĪNĀS!
Ingrīda-Cilvēki,kuriem ir šāda attieksme vai nu paši nav saskārušies
ar nelaimi,vai arī saprot,ka šis "citādais" cilvēks ir galvastiesu
pārāks par viņiem...Un šādi "attaisno" savu nevarību!
Taisnība gan-TĀDAS TIESĪBAS VIŅIEM NEVIENS NAV DEVIS!
Nesen daudzi uz atbildi par dzīves kredo atbildēja-"Nedari otram to,ko
negribētu,lai nodara Tev"
Es papildinātu-"Pamēģini iejusties to cilvēku ādā,kuri ir "citādāki"!
Un tikai tad..."Nedari otram..."
Paldies, Vilks Vientuļais,
par klipu.
Tagad- noskatījos arī to. Un, pat pirms to redzēju, tikai- izlasījusi Tevis uzrakstīto, netīšām sanāca, ka..domāju par to pašu.
Jā, Laila Neļķe,
tas puisis, te, teica tieši to pašu: Tieši uz ielas man nepārtraukti atgādina, ka..esmu savādāks. Ar to..vnk jāsadzīvo..kad to atgādina īpaši sāpīgi, eju cilāt dzelžus.. Un- tieši te, pie mums. Citur..kur pabijis..varot justies, kā patiešām jūtas.
Viņa sapnis- nokļūt paraolimpiskajās spēlēs.
Nezinu, nekad neesmu varējusi saprast:
AR KĀDĀM TIESĪBĀM CILVĒKI LIEK OTRAM SĀPĒT??????
Kā..stulbums..nesapratne..neiejūtība..var iemājot kādā tik................ te jau nav vārdu.
Apmierināts ir nevis tas, kuru citi uzskata par apmierinātu, bet tas, kurš pats sevi uzskata par tādu. Tādēļ tikai paša cilvēka ticība ir būtiska un patiesa... Apbrīnoju un noliecu galvu tādu cilvēku priekšā ...
Meita uzdavinaja suni-tagad pecpuse nav jamazga,jo pamata nav jatere liekais H@) un ziepes-suns pats visu izdara.
Pateicoties Hillary un Britnijas Kundzem-ieguvu saistosu informaciju saistiba ar Israelas Aizsardzibas ministrijai pietuvinatajaiem Krievijas beglu Pilsonu kvorumam,un pateicoties milajam Macibu iestadem un Ministrijam.
Viņam ir pareizā attieksme, bet tam visam vēl ir mums neredzamā puse, jo diemžēl šajā pasaulē ir cilvēki, kuri nav ne iejūtīgi ne saprotoši, un, lai to izturētu, vajag vairāk par attieksmi...
Aizkustināja šis ....ļoti
Ingrida Xx - jā, sabiedrība gan ne visur ir vienāda.
Anglijā, es ik uz soļa sastopu cilvēkus, kas ir Citādi, tikai viņus neuztver kā invalīdus, viņi dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.
Absolūta taisnība! Tās ir arī manas domas, ka viss atkarīgs no tā, kā Tu pats visu uztver, kā pret to attiecies! Un es vienmēr saku, ka man veicas katru dienu atkal un atkal no jauna!
Cepuri nost tādu cilvēku, kā šajā klipā redzētais, priekšā!
Atvaino.
Neizlasīju Jāņa Mikulāna ierakstu. Laika ierobežojums.
Izlasīju- Tevis uzrakstīto.
Kaut kā sanāca sestdien, netīšām, noskatīties divus raidījumus-
par Mijako salas (Japānā) ilgdzīvotājiem
un- puisi tepat, Latvijā.
Ko domāt- nenormāli daudz!!!!!
Puisis, kurš klasificēts kā invalīds,
ne jau pats jūtas..kā invalīds,
viņu..par tādu padara apkārtējo attieksme.
Jo-
ir atšķirīgs, ne tāds, kā visi.
Pasaki- kā lai ciena cilvēkus, kas liek otram tā justies????????