Mans LAIKS ir piesātināts un piepildīts. Priecājos, ka esi saglabājis PRIEKU. Man varbūt neiet tik ideāli, tomēr vismaz 3/4 mana LAIKA arī ir piepildīta ar prieku. SNIEGAM par godu esmu iegādājusies izcilu SNIEGA LĀPSTU un tagad ar sniegu sadzīvoju pavisam labi:)))
Ar spalvu tiec galā? Tas ir - raksti?

Sveika, Anna!

Kā Tev klājās pa šo laiku? Vai sniegs radījis prieku vai raizes? :)
Man vēl joprojām priecīgs prāts! :)
Nekas nav iedragājis prieku,
Par to kam jānotiek un notiks,
Es pats ar spalvu galā tieku! :)

Mūsu seņčiem bija sava dzīvesziņa, šodien to sauc par vēdismu. Vēdisms - tā ir zināšanu sistēma. Plaši ir pazīstams Indiešu vēdisms ar ļoti daudziem neizrunājamiem (latviešu cilvēkam) vārdiem un terminiem. Pēdējā laikā nāk atklātībā slāvu vēdisms (Pareizticīgie vecticībnieki - ne tie,kas pielūdz Jēzu, bet tie, kas daudzina smalko pasauli un pārzin Midgard-zemes seno vēsturi un zināšanu sistēmu). Arī mums kādreiz bija zintnieki un Krīvi, kas glabāja šīs zināšanas un tauta, kas godāja savus seņčus un zināja spēcīgas ģimenes noslēpumus. Ja Jums interesē šī Latvijā izzudusī kultūra, varat izternetā pameklēt dokumentu ar nosaukumu "Santiji vedi Peruna", vai ar atslēgas vārdu "Inglizm". Krievijā, Omskā ir senās inglītu kultūras baznīca, kas glabā šīs senās kultūras zināšanas. (Perun - latviski ir Pērkons, lietuviski Perkunas, Inglija - nozīmē sākotnējā zināšanu gaisma, vai tas par kaut ko runā?)

Taisnība, Māri, iesākums laikam ir vēl kaut kur pirms...Kur?

Manuprāt - pirms vārda bija doma, tēls. Tas radīja vārdu, vārds radīja vibrāciju un viss piepildījās!
Tas it kā daudz neko nemaina, tikai lietu kārtību, vai ne?