.... stāsts par lukturīšiem, bet- ne tikai

22. sep 2014. 12:40

.... stāsts fotogrāfijās- par naksnīgi izgaismoto Jelgavu, par gājēju tiltu- pāri Driksas upei.. par lampiņām, lukturīšiem, gaismiņām.... simtiem un tūkstošiem- gaismeklīšu!!... Man bija neaizmirstamas brīvdienas!!   Jo- stāsts jau ne tikai- par to, stāsts par kopāpabūšanu, tik jautri silto.. par pārsteigumiem, visvisādiem... ne tikai saistībā ar Jelgavu, pilsētu, kas man- dziļi personiski- ļoti īpaša, un- kurā nebiju pabijusi- ilgi.. stāsts- par visādām jūtām un- sajūtām.. kuras izgaismo- lukturīši

/man ir parasts fotoaparātiņš, vrb, ja būtu- augstākas raudzes, arī bildītes izdotos- augstākas raudzes; nekas /
..........................................





.. sekojošajā- Īsto un Vienīgo- satiekot ; tikai- tāds traki slapjš- Viņš..


........................................
.... brīnumi ir- visapkārt mums, ne jau tikai- lukturīšos .. visvairāk- brīnumainā- Cilvēkos- šīs dienas man to pierādīja- vēlreiz. Ļaut tikai saviem gaismeklīšiem- uzmirgot

Atslegas vārdi: gaismeklīši0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (16)

Vasilijs P. 23. sep 2014. 19:41

Sapratu-esmu vel plikaks...

Ingrida X. 23. sep 2014. 19:36

Jā, Inetiņ- cilvēki jau darbiņos līdz ausīm, aiz to- laikus sabīdīt pagrūti.. Bet- esot tik pozitīvi lādētai, kā jūtos patreiz, jā- ticu, ka būs reizes citas un arī jaukumi citi- būs

Ineta L. 23. sep 2014. 19:07

Ja uz ātro, tad jau gan daudz ko var palaist garām Bet labas emocijas bija arī no tā, ko redzēji, tātad citi jaukumi būs citai reizei

Ingrida X. 23. sep 2014. 11:34

Nu redzi, Ineta- nezinājām!!   Brauciens sanāca tāds- uz ātro mzl, īsti pat nezinot, kur uzspēsim, kur- nē. Bet- tik tikko man viens paziņa teica, ka būšot vēl arī smukas dienas, un tad- kas zina??- vrb cauri Jelgavai sanāk vēl reizīti
To nu gan man gribas pateikt: manu silto atmiņu pilsēta, bet- TAVA pilsēta, pa īsto, kļuvusi ļoti ļoti skaista!!!

Ineta L. 23. sep 2014. 07:05

Lai paspilgtinātu iespaidus, ir vērts apmeklēt Trīsvienības baznīcas torni, tur 9.stāvā ir stiklots jumts un skats paveras uz visām 4 debess pusēm, turklāt var "pievilkt" tuvāk interesējošos objektus ar kameru palīdzību, tas viss par nelielu ieejas maksu: augšā parasti braucu ar liftu, lejā čāpoju kājām, lai apskatītu pulksteņa mehānismus un pašu torni no iekšpuses! Tornis redzams Tavā 3.bildē no augšas, tieši centrā.

Elitá K. 22. sep 2014. 18:35

12:56 saki,Ingrída,ka pa pasauli VANDIES !?  ...kaut ká mazliet nícinoshi tá,,vandíshanás,, skan...........pat no Tevis Pashas........,bet patiesums ir !!!!   

Ingrida X. 22. sep 2014. 16:19

Pirmaja bildītē uzraksts "Jelgava" bija tālu tālu; ar zīmīti "+" uz aparātiņa, pievilku, cik tuvu iespējams, lai varētu salasīt. Tāpat esmu priecīga, ka, lai arī burtiņi paplūduši, izlasīt- var!! :)

Ingrida X. 22. sep 2014. 16:15

Es, Līva, tikai mācos fotografēt, daru to apmēram pusgadu, ne jau katru dienu, protams. Kā nu sanāk, tā sanāk. Gaismā bildītēm asums vienmēr, ne vnm sanāk, ja fočīju tumsā. Vrb arī roku trīce- nu lai taču!!

Ingrida X. 22. sep 2014. 16:11

Un vēl- esmu pārliecināta par 200, ka- katra, vismazākā notikuma/ pasākuma Vērtība, ir Cilvēkā vai- Cilvēkos, ar kuriem tobrīd esi kopā. Ja jums kopā ir forši, tad- nekas nemaz nevar sanākt- neforši; arī tas, ja kas nobrūk, neizdodas, kā domāts.. ai, vienalga!!- kopīgi pajautrosieties un tāpat būs- forši!!

Dzēsts profils 22. sep 2014. 16:09

tas, ka Tev acīm nav dabīgā asuma....tas nenozīmē, ka fočiks jāpielāgo-sanāk atgriezeniska bilde-bez kontrasta.
tas par pirmo foto-vai roku trīce, no satraukuma-JELGAVA!!!!!!!!

Ingrida X. 22. sep 2014. 16:07

Jā, Maija- tie jau ir tie "sildošie akmentiņi", vai- kā saki Tu- "mirdzošie dzintara gabaliņi", kas- mazpamazītiņām- krājas, pa vienam vien... Katrs jauks notikums, katrs Cilvēks, kas saulaini krustojis tavu ceļu... ai, nu visi tie mazmazītiņie mazumiņi, ir tie, kas mums palīdz būt priecīgiem šajā pasaulē, kurā, ja tikai ļauj sev vaļu- centrēties uz to, tik daudz negatīvisma, bēdu un nelaimju. Nedrīkst!! Ja ir lietas, ko tāpat mainīt ne spēkos tavos, tad- jākrāj savi saules akmentiņi, un- jācenšas dzīvot- priecīgi

Maija V. 22. sep 2014. 14:12

Izskatās,ka bija gana jaukas ,sirdi priecinošas brīvdienas tādi mirkļi dot dod spēkus arī tumšākām rudens dienām,atmiņas,kas kā mirdzoši dzintara gabaliņi, paņemti rokās,sasilda dvēseli ar savu silti saulaino dabu

Ingrida X. 22. sep 2014. 13:09

mans spārnotais teiciens:
           nejaušībās nav nejaušību!!- pierādījies- ne reizi vien!!

Dzēsts profils 22. sep 2014. 13:07

..Nu redzi, kā citreiz negadās..Ingrīd, laikam liktenim bija labpaticies Tevi aizkavēt ..un notika tā..kam jānotiek.. Man arī šovasar bija kas līdzīgs, kad atcēla reisu..un bija iespēja apskatīt citu valsti .. Nu super!   

Ingrida X. 22. sep 2014. 12:56

Lilij!! Es pat, pa pasauli vandoties, nezināju- par to promenādi!! Domiņa bija- paskatīties vsm no ārpuses- restaurēto Valdekas pili /par ko pirms laiciņa bija Inetas blogs/, un- apēst picu, jo manas atmiņas par Jelgavu- saistās ar picām .. bet- par cik nonācām Jelgavā vēlāk, kā bija domāts, tad...   Pica jau bija!, aiz to- nomainīju bildīti profilā , bet- visas tās gaismiņas!!- paņēma nesagatavotu- kam tādam... man- goda v.!- aizrāvās elpa!! Un- ne tikai- man... no tā izgaismotā skaistuma!!!..

Un- redzi?- kārtējo reizi pierādās, ka viss notiek tā, kā jānotiek!!   Negadītos aizkavēšanās citur- neredzētu Jelgavu- izgaismotu

Dzēsts profils 22. sep 2014. 12:48

Nu pa skaisto, Tev Ingrīd, naksnīgā pastaiga pa Jelgavu sanāca!   
Manas jaunības pilsēta..vissiltākās jūtas..un uzjundīji arī  manas atmiņas..kad gājam klausīties lakstīgalas pie Driksas upes..     Tagad tur daudz kas mainījies.. jā..un sabūvēta promenāde..

Autorizācija

Ienākt