....tie mazie, tik foršie vārdiņi
21:18
Iespējams - atkārtojos, nekas :)
Vnm esmu zinājusi (sajutusi), cik liela nozīme tam, kā mūs ietekmē brīžam pavisam sīkās, mazmazītiņās lietiņas
Tā vakarrīt, kad vairākus gadus nesatikts draugs (to minēju jau savā iepriekšējā ierakstā) man novēlēja veiksmīgu nedēļu, pievienojot ziņai daudz daudz puķīšu..
Tā šopēcpusdien, kad, pārbraukusi no darba, iegāju savā TOPā, lai paspētu nopirkt ko apēdamu pirms darbiņa vakarā.. un tad pārdevēja, kad maksāju par pirkumu, man teica:
"Jau sen vēlos jums pateikt, kā man patīk šie auskariņi, kas jums.."... samulsu, protams! Bet - citu pircēju aiz manis nebija (un - štrunts par steigu!!) - drusciņ parunājāmies; teicu, ka man daudz to auskariņu, bet ik pa laiciņam uzsēžos vieniem.. Un viņa, man personiski nepazīstama, teica, ka šodien sajūtoties plika, jo esot aizmirsusi savus auskariņus ielikt..
Ak, dieniņ!, cik pazīstama sajūta!! Es arī sajūtos plika, ja aizmirstu auskariņus vai kādu no ķēdītēm kaklā.. vai kādu no savām rokassprādzēm.. Tās ir tās lietiņas, it kā sīkas, bet tik ļoti nepieciešamas, lai sajustos labi.. Katram tās savas, protams!!
Lai daudz mums tādu mazu, bet nozīmīgu lietiņu labai pašsajūtai! Un - lai nav grūti pateikt kādu jauku vārdiņu otram, kas reizēm nozīmē daudz!
Atslegas vārdi: neskoposimies ar tiem0
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ingrida X. 22:24 Dagij! Arī man ir notikušas dīvainas lietas ar lietiņām, kuras ļoti nozīmīgas man.. Tā man gadiem kaklā vnm bija 2 sudraba ķēdītes: viena dēla dāvināta ar mana vārda 1.burtu "I", otra - meitas dāvināta ar eņģelīti.. Bet! - eņģelītis ar visu ķēdīti kkur pirms gada pazuda.. izmeklējos visur.. domāju - noslēpusies no manis, kā reizēm mēdz lietas no manis noslēpties, bet... neatradās joprojām.. Līdz pag.vasarā beidzot sapratu - pazudusi, bez pēdām.. Tad nopirkām jaunu sudraba ķēdīti, kurā iekārts akmentiņš no meitiņas - ar īpašu vēstījumu..
Ne jau lietu, kuras mums tik vērtas, dārdzībā tā nozīme, ne tuvu! Bet tajā, ar kādu vēstījumu tās mums.. Saprotu Tevi, ļoti!!..
Ingrida X. 22:16Paldies, Linard, par daudzajām puķītēm! Tu esi mans virtuālais draugs jau izsenis sen, esam bijuši uz nažiem (pats zini ), bet - tas nemaina to, cik daudz ko stāstām, uzticam viens otram, un - paldies Tev un Tavam foršajam dēlam par to, ka rūpu Jums joprojām!
Dagija D. 22:10 Man atkal kaut kas galīgi iet šķērsām - saplīsa mana skaistā ''apzeltītā'' rokassprādze.
Nē, tāpēc nejūtos "plika", bet asariņa nobira gan. Tā bija sprādzīte ar magnētiņiem (it kā tievēšanai ). samēra lēta , bet jauka.
Nez kas ir, k plīst viena rota aiz otras??? Trešā pusgada laikā.. hmm..
Linards Z. 21:59
Ingrida X. 21:26(nevajag, lūdzu!, ko dzēlīgu! Neesmu barbija, ne tuvu!, zinu, bet tas jau neliedz man vai ikkuram citam priecāties par savas dzīves mazajiem, foršajiem mirklīšiem )
Ingrida X. 21:22
.. tie mani šodienas auskariņi, kurus atzīmēja pārdevēja kasē, un, jā!, sajutos priecīga, ļoti! (foto tikko, uz fikso; nu nav nekā diža, zinu, bet gribējās atrādīt, par ko tad ir stāsts )