Ai, kā Tu gribi uzrakstīt, man gribi...
Bet daži ”Bet” Tev rakstīt neatļauj
Tik daudzus gadus Tevi aplidoja citi,
Un tieši tāpēc Tu mums prieku nepakļauj.

Es teikšu citi ir, lai kā tur, tikai citi,
Tie savējie var netapt it nekad...
Es vēlos tā, lai skaidri tagad zini,
Kad nenācu Tev pāri darīt sākt!

Var būt, kad tie ir tikai mani vārdi,
No ikdienas kas atdalīt mūs var...
Var zibēt garām tukšo vārdu skārdi
Es paturu sev to, ko vajag man...

Un var būt kādreiz nožēlot man nāksies
Par to, kad pārāk atklāts esmu es
Vai vienādi, vai nē, man apkārt vāksies
Gan radi, vecie ļaudis, gan daiļās sievietes!

        / Janeks Laganovskis /