Vai gatavi mēs neatkārtot to, kas mums vairs nepatīk,
Vai gribam tālāk Dzīvīti mēs klibodami iet ?
Kad dvēsele un uztvere mums uzkrītoši nesakrīt
Tad nebūs ” Dzīves kalnā ” savām divām kājām skriet…

Ir iespējams, kad kāpjot kalnā, nevajagot  steigties,
Tas nozīmē, kad pietikt var ar to, kad ejam mēs
Būs nepieciešams skaidrs prāts, lai zinām pēc kā tiekties,
Tad dvēsles savu pirmo ”Prāta kaisli ” nosvinēs.

Kā dēļ mēs ”Dzīves grābekļus ” tik regulāri  uzejam?
Vai tiešām tie nav saskatāmi ”Dzīves zāles” novārtā?
Tam dēļ, kad tikai roku rokā  no diviem katrs izjūtam,
Tad varam justies visai droši pēcnācēju vārdā!

              / Janeks Laganovskis /