Mums ir labi zināmas arī lielvalstu sanākšanas: Teherāna (1943), Jalta (1945), Potsdama (1945) un pēc lielāka pārtraukuma – Reikjavika (1986), Malta (1989), Maskava (1995 – uzvaras svētki) utt. Un tā ik gadus līdz šai dienai satiekas ASV, Krievijas, Anglijas, Vācijas, Izraēlas, Francijas u.c. varenie, lai pārdalītu un sadalītu šodienas «ietekmes sfēras». Tikai mūsdienu slepenie protokoli, kas visus pēckaŗa gadus tiek slēpti, nekad nekļūs zināmi atklātībā. Zemeslodes ietekmes sfēras jau ir sadalītas!
       Lai izdzēstu uz visiem laikiem vēsturisko atmiņu, ir sastādīta vēstures komisija, kurā vairākumu veido padomju vēsturnieki (ir arī kāds ārzemju latviešu vēsturnieks). Vēl paredzēts pieaicināt arī kādu ārzemju «speciālistu» (Vēstures komisijas sastāvs, Diena , 01.03.99.). Interesants ir vēstures komisijas nolikums no 04.05.99. un noteikumi numur 164, 15.–18. punkts, par dažādu veidu samaksām. Galvenais taču vienmēr ir samaksa, bet vai mēs kādreiz uzzināsim, cik miljonu izmaksāja mūsu jaunā vēsture? Cik gan vēstuŗu var izdomāt trim mazām tautām? Laikam jau šī būs pēdējā, jo pēc noziedzīgi pieņemtā pilsonības likuma paredzams tāds pats valodas likums. To jau 1994. gadā skaidri deklarēja «izcilais» profesors, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Vašingtonā padomnieks Zbigņevs Bzežinskis: «Rīkojieties ārkārtīgi piesardzīgi, jums ar laiku būtu jārada brīvprātīgas asimilācijas process, lai pakāpeniski Latvijas krieviski runājošie kļūst par krieviski runājošiem Latvijas pilsoņiem, kas vēlāk kļūtu par krieviski runājošiem latviešiem. Alternatīvas nav. Vai jūs domājat, ka NATO nodrošinās jums militāru aizsegu pret Krieviju un finansēs nelatviešu deportāciju?» (Diena, 07.12.94.). Šis «speciālists» solījies atbraukt un pārbaudīt, vai viņa padomi tiek pareizi pildīti. Arī ASV Kongress 1998. gada 8. oktobrī, atzīmējot nacistu/padomju neuzbrukšanas līguma 59. gadadienu savā rekomendējošā lēmumā aicināja ASV prezidentu un valsts sekretāru «rīkoties, lai panāktu to, ka Krievija atzīst paktu par nelikumīgu un spēkā neesošu no tā parakstīšanas brīža» (1), bet savā rezolūcijā atkārtoti apstiprināja okupācijas neatzīšanas polītiku. Neatzīšanas politika turpinās un laikam tas arī ir viens no iemesliem, ka 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencija par okupētajām teritorijām vairs nekad netiek pat pieminēta. Nevis Krievija parakstījusi slepenos protokolus, bet gan PSRS, bet PSRS de iure vairs nepastāv. De iure pastāv trīs Baltijas valstis, bet de facto nekas nav mainījies. To labi zina ASV Kongress un mazgā rokas nevainībā.
       Patiesībā nekad nav bijis paredzēts likvidēt šī nelietīgā pakta sekas, jo jau pirmajos pēckaŗa gados sāka gatavot jaunu milzīgu veidojumu, kas ar laiku iekļaus daudz plašākas interešu sfēras. Tā ir Eiropas Savienība (ES)! Pateicoties tam, ka V. I. Ļeņina sapnis par Eiropas savienotajām valstīm ir sekmīgi marksistiski ļeņiniski ar mafiozā kapitālisma palīdzību attīstīts, Ribentropa – Molotova pakts, kam sekoja okupācija, ir kļuvis par vēstures anahronismu – tā vietā tagad ir ES! Baltijas valstis un it īpaši Latvija – ķīlis starp Igauniju un Lietuvu! – šobrīd izvēlētas par ES izmēģinājumu poligonu! Lūk, kāpēc nav izdevīgi de facto likvidēt Staļina – Hitlera pakta sekas! Arī ES Padomē ir slepeni dokumenti un droši vien par tiem vēsture būs mēma. Vēlamo var panākt arī ar cilvēka prātam neaptveramu ekonomisku un sociālu genocīdu, kas, gluži dabiski, radīs fizisku genocīdu. Izdzīvos stiprākais!

Agita Riekstiņa
1999.g.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/22_septembris/lapa7.htm