Es negribu apgalvot, ka sākotnējā iepazīšanās ar šo jautājumu man būtu bijusi patīkama. Es vēl arvien raudzījos uz ebreju tikai kā uz svešas reliģijas piekritēju, un, būdams cilvēciski tolerants, arī šajā gadījumā neatzinu reliģiozu cilvēku vajāšanu. Vīnes antisemītiskās preses tonis man likās lielas tautas kultūras tradīciju necienīgs. Mani nomāca atmiņas par atsevišķiem gadījumiem viduslaikos, kurus es negribēju redzēt atkārtojamies. Tā kā attiecīgi laikraksti netika uzskatīti par izciliem, - kādēļ es tā domāju, to pats nevaru izskaidrot, - es tajos rakstīto par ebrejiem uztvēru drīzāk par nelāgas skaudības produktu nekā par principiāla, kaut arī nepareiza, uzskata rezultātu.
-------------------
Es biju sašutis, pirmkārt, par to, ka valstī, pastāvot vārda brīvībai, katrs muļķis var ne tikai kritizēt, bet arī iekļūt reihstāgā un spīdzināt nāciju kā „likumdevējs’...
---------------------------
Tajā laikā radās kustība, kurai Vīnē bija diezgan liela ietekme un kura ļoti asi parādīja, ka ebrejiem ir savs tautisks raksturs – cionisms.
----------------------
Šī šķietamā cīņa starp ebrejiem – cionistiem un ebrejiem – liberāliem drīz vien kļuva man pretīga. Tā bija viscaur nepatiesa, bieži vien melīga, un maz līdzinājās tiem vienmēr skandinātajiem „garīgajiem augstumiem’ un tīrībai, kādi tika piedēvēti šai tautai.
----------------------------------------
Nekas cits nebūtu varējis piespiest mani tik ātri mainīt savus uzskatus par ebrejiem, kā iepazīšanās ar viņu darbību dažādās jomās.
-------------------------
Turpmāk vēl.

Grāmata iegādājama: http://latvietis.lv/index.cgi?action=31&id=1641