No sirds priecājos, ka mums atkal ir kāda nacionāla avīze. Tur paustajiem uzskatiem visumā varu tikai pievienoties. Mūsdienu Latvijas preses kreisi liberālā vienbalsīgumā tāda ir pilnīgi nepieciešama. Tikai varbūt, ka nebija taktiski pareizi vērsties pret visiem pasaules varenajiem – ASV tiesu iestādēm, Vācijas prokuratūru (Lauka gadījumā) un žīdiem – uzreiz. Niknu ienaidnieku mums, nacionāliem latviešiem, jau tā netrūkst. Tā, piemēram, ES un EDSO augstie komisāri šodien okupantu tiesības aizstāv tikpat dedzīgi kā savulaik padomju komisāri.
       Izsaku izdevējam arī vislielāko atzinību par uzdrīkstēšanos pārpublicēt un popularizēt «Baigo gadu». Šī vēstures dokumentācija nedrīkst aiziet aizmirstībā. Šie baigā laika notikumi ir pastāvīgi jāaktualizē un jādara pieejami visplašākajām aprindām. Tāpat kā to visu laiku, kaut ļoti tendenciozi un demagoģiski, dara žīdi. Jo īpaši tādēļ, ka padomju režīma noziegumu augļus vēl šodien turpina baudīt tā pati nomenklatūra un tās otrais ešelons.
       Jāiebilst vienīgi pret mēģinājumu atdzīvināt polītisko līķi – nacionālsociālismu kā polītiski pozitīvu jēdzienu. Šis jēdziens šodien vairs neder. Tas ir tik cieši saistīts ar Hitlera Trešo valsti, ka mūsdienās ir kļuvis par bubuli turpat vai visai pasaulei. Nav vērts mēģināt kādu vēsturiski samaitātu jēdzienu mākslīgi atdzīvināt.
       Nevar, protams, būt nekādu iebildumu pret nacionālismu – rūpēm par savas tautas nākotni, un tautas kopuma intereses nav savienojamas ar kādas atsevišķas šķiras interesēm. Nacionālisms tautu vieno. Sociālisms ir internacionāls, jo tam pamatā ir šķira, nevis tauta, un tādēļ arī vienmēr pret tautu nacionālām interesēm. Tādēļ arī starp internacionālā sociālisma vadoņiem tik izcilu vietu ieņem žīdi, kam nebija pašiem savas valsts.
       Visumā piekrītot L. Gedroviča domu gājienam, diemžēl apstrīdama ir viņa terminoloģija, it kā sociālisms latviski tulkojams kā taisnīgums sabiedrībā. Tautas labklājība nav nedz loģiski, nedz vēsturiski savienojama ar sociālismu. Cilvēces vēsturē tie ir izrādījušies pilnīgi pretstati. Kur sociālisms, tur nabadzība un apspiestība. Visur, kur valdnieki to daudzinājuši, valdījusi un pa daļai joprojām valda visbriesmīgākā varmācība. Tādēļ reālais sociālisms civilizētā pasaulē vairs nav iespējams. Taču arī nekāds citāds sociālisms vēstures gaitā nav izrādījies dzīvotspējīgs. Tas ir bankrotējis visos savos paveidos. Turpretim nacionālisms, ilgus gadus sistemātiski un ļaunprātīgi nomelnots un nonicināts, mūsu dienās atkal taisās celties augšā.
       Ļoti žēl, ka daži spējīgi sākotnējie «Latvietis Latvijā» līdzstrādnieki ir tā nobijušies no nacionālsociālisma bubuļa, ka pārtraukuši savu līdzdarbību. L. Gedrovičs taču pamatīgi izskaidroja, kā viņš saprot savu nacionālsociālismu. Visiem vajadzēja būt skaidri saprotamam, ka tas nav nekāds Hitlera reālais nacionālsociālisms. Domāju, ka mums, latviešiem, pilnīgi pietiek ar tīru, nesamaitātu nacionālismu.
       Jums un visiem LL līdzstrādniekiem Dieva palīgu vēlot, ar patiesu cieņu

Imants Alksnis,
Pastor Dr. phil.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/23_oktobris/lapa2.htm