klusām ūdens tek, nemanāmi laiks aizskrējis jau, kārtējais gads paslīdējis nemanāmi...mana sirds joprojām sapņos skrien pie tevīm...Tu tagad ar muguru pret manīm...neredzu es Tavu smaidu, , nejūtu es Tavu glāstu....man ir tikai sapņi, un pamostoties tā gribas sajust Tavu smaržu, bet blakus spilvens ir tukšs un auksts...
cik nožēlojami tie ļaudis, kas saka, ka laiks dziedē...