trepes pazemē

11. mar 2011. 21:11

ceļš, kas noved nekurienes dziļumos-
sapņu glāstos, pītos un asos.
zilumi un skrambas;
sirds auļo, steidzas izbēgt.
trepes ved pazemē.

izvēlies necelties,
gulēt un elsot, bezspēkā
padoties un aizmirsties,
sadziedēt brūces un izlikties, ka nekas nav bijis
aizmirst, kas esi, pateikt, ka viss bija savādāk.

trepes ved pazemē,
pie kauna un sāpēm,
pie tā, ko esi nodarījis tiem, kas kādreiz bija blakām.
tu nokāpi no troņa, sakauts, apkaunots
bet smaids, tā arī palika ļaunuma pilns, ass.

es izvēlos palikt guļus, necelties.
negaidīt roku, kas steidzas celt.
negaidot skatienus, kas teiks, ka tiešām žēl.
es izvēlos palikt sakauts un pazemots,
varbūt tad smaids - ļaunais - zaudēs
un es uzvarēšu!!!

Atslegas vārdi: sapņi27, trepes0, sāpes3, ceļš3

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Dzēsts profils 12. mar 2011. 00:50

Visgrūtākā cīņa ir pašam ar sevi ..., ko par Tevi izcīna eņģeļi , kuri mīt uz Tava labā un kreisā pleca ..., uzvar tas , kuru Tu esi vairāk barojis - ar saviem labajiem vai ļaunajiem darbiem ..., kamēr vēl viņi cīnās , Tev ir iespēja palīdzēt vienam no viņiem ...

Inta J. 11. mar 2011. 23:01

...manā nespēkā...parādās Dieva spēks...tātad,kad esmu nespēcīgs-es esmu spēcīgs...sniedz Viņam roku...un Viņš dos spēku un spārnus,lai.kā jauns ērglis varētu pacelties debesīs

alberts d. 11. mar 2011. 21:26

Paralèli sapñi,kam tic...
Tiem sapñiem kas pär kalniem celj...

Autorizācija

Ienākt