Parasti dzird runājam, ka latviešu valodā vārdu kārta teikumā esot brīva. Tam var piekrist tādā gadījumā, ja domājam, ka latviešu valodā nav tik stingru vārdu kārtas noteikumu, kādi ir, piemēram, vācu valodā. Tomēr arī latviešu valodā ir vairākas likumības, par to var lasīt gramatikās un ko ieteicams ievērot. Padomju okupācijas pus gadsimtā latviešu valodu visādi centās tuvināt krievu valodai un latviešu valodas likumus ignorēja. Tad nu izplatījās, piemēram, šādi teikumi:
       Uzmanību piesaistīja mūsu klausītāja, kurš raksta par pēdējā laikā notikušajām sacensībām, kas piesaistījušas viņa uzmanību, vēstulē teiktais.
       Starp vārdiem klausītāja vēstulē te ir gaŗš iespraudums. Bet latviešu valodā tā nemēdz runāt. Ja apzīmētājs ir ģenitīvā (klausītāja), iespraudums aiz tā padara domu grūti uztveŗamu. Ir dažādas iespējas izteikties skaidrāk. Šķiet, visērtāk būtu veidot šai gadījumā divus teikumus:
       Uzmanību pievērsa mūsu klausītāja vēstule. Viņš raksta par pēdējā laikā notikušajām sacensībām, kas pievērsušas viņa uzmanību.
       Reizēm iespraudums nemaz nav gaŗš, tomēr teikums ir neskaidrs: Uz spožo skatlogu ar mikroviļņu pavardiem un personālajiem skaitļotājiem fona parādījusies laikmeta garam atbilstoša prece.
       Šai teikumā ar iespraudumu atdalīti vārdi skatlogu fona. Varētu skaidrāk izteikties, piemēram, šādi: Skatlogu spožajā fonā (————) ar mikroviļņu pavardiem un personālajiem skaitļotājiem parādījusies laikmeta garam atbilstoša prece.
       Dažkārt iespraudumu aiz ģenitīva raksta iekavās, tomēr arī šādi teikumi nav vēlami, piemēram:
       Mūsu valstī saražotās produkcijas (nevis izejvielu, kuŗas, ja neskaita kokmateriālus, pārsvarā tiek iepirktas NVS valstīs un pārdotas tālāk) spējas iespiesties Rietumu tirgū ir nelielas.
       Lai nešķirtu vārdus produkcijas spējas, iekavās ievietoto daļu būtu labāk novietot otrā teikumā pēc galvenā: Tas neattiecas uz izejvielām, kuŗas izņemot kokmateriālus, pārsvarā iepērk NVS valstīs un pārdod tālāk.
       Latviešu valodā palīgteikums ne vienmēr ir tieši pēc vārda, uz ko tas attiecas. Šādos gadījumos nereti var lietot vietniekvārda kuŗš formas, lai norādītu, uz kuŗu vārdu palīgteikums attiecas, piemēram: Daudz nopietnāka bija deputāta Ozola uzstāšanās, kuŗš uzsvēra, ka šāda komisija nav spējīga strādāt. Šāds teikums noteikti ir labāks nekā ar palīgteikumu tieši aiz vārda Ozols: Daudzi nopietnāka bija deputāta Ozola, kuŗš uzsvēra, ka šāda komisija nav spējīga strādāt, uzstāšanās. Arī šai gadījumā var izteikties ar diviem teikumiem: Daudz nopietnāka bija deputāta Ozola uzstāšanās. Viņš uzsvēra, ka šāda komisija nav spējīga strādāt. Tomēr divi teikumi šai gadījumā nav obligāti. Var būt arī šāds teikums:
       Noteikta diplomātu darba samaksas kārtība, kuŗus sūta strādāt uz ārzemēm.
       Gadīsies darbinieki, kas apgalvos, ka teikums nav skaidrs, jo liekoties, ka kuŗus attiecoties uz vārdu kārtība. Bet tikpat labi varētu apgalvot, ka iepriekšējā piemērā viņš attiecas uz uzstāšanās. Latviešu literatūras klasikā ir ne mazums teikumu, kuŗos palīgteikums neatrodas tieši aiz vārda, uz ko tas attiecas. Liekas, nav pamata šādus teikumus uzskatīt par nepareiziem, piemēram:
       Šad un tad iemaujas govs, vai atskan kāda braucēja balss, kuŗš kaut kur piebraucis pie pārceltuves un sauc plostu. Viņi pazina savu Zemgales vēju greizsirdīgo pūšanu, kas it kā gribēdami, lai Zemgales ļaudis apreibst līdz nāvei no savas zemes smaržām un neaizmirst tās.., grieza tās nesteidzīgā tecēšanā pār visu klājumu..
       Šie abi ir E. Virzas teikumi. Kā redzams, otrā teikumā pat nav lietots vietniekvārds kuŗi, jo tālāk divdabis gribēdami skaidri norāda, ka runa ir par vējiem. Virzas darbos nav tādu teikumu kā .. atskan kāda braucēja, kurš.. sauc plostu, balss.
       Līdzīgi raksta arī A. Austriņš, A. Brigadere, R. Blaumanis, P. Rozītis un citi, kam ir laba latviešu valodas izjūta.
       Diemžēl labas latviešu valodas izjūtas trūkst vairākiem mūsu preses darbiniekiem, kas veido tādus kroplus teikumus, kādi minēti šā raksta sākumā. Īpaši tas attiecas uz laikrakstiem, kas iznāk latviešu un krievu valodā. Ja rakstus steigā tulko no krievu valodas, rodas aplami veidoti teikumi. Dzirdami arī apgalvojumi, diemžēl vēl tagad, ka tāda esot latviešu valodas attīstība. Patiesībā aplūkotajos gadījumos ir latviešu valodas kropļošana, kas izplatās arvien vairāk. To veicina pastiprinājusies krievu valodas ietekme.

Jānis Kušķis
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/25_novembris/lapa5.htm