jā, ja vien ši mīlamais cilvēciņš neaiziet tai saulē - tikmēr dzivot var ,kaut arī zini, ka Jums kopā nav lemts dzīvot, tā sakot- tāds liktenis,  pie visa var pierast!

Manuprāt, ne jau kāds vai kaut kas izšķir cilvēkus,  paši vien pieņem tādu vai šādu lēmumu. Un normālā situācijā nav jāšķirās , lai saprastu tik vienkāršu lietu- ka viens bez otra nevar. Nevajag tokš tik dikti sarežģīt .

  Tad, kad viņi paši ir izpelnījušies....

Viss kas notiek,notiek uz labu

Tiem vārdiem taisnība.  Bet dažreiz parāk baiga cēna sanāks.

stridi,meli,izmainas viens pret otru

...vai arī-cik lieki...

Ja tajā brīdī kad "liktenis", bet visticamāk, kāda lepnums izsķirs šos cilvēkus, pieteiksies Anniņa vai Pēcis nu varbūt Gustavs, vai visi kopā, tad ar sapratni būs jādzīvo līdz atvašu pilngadībai! Tā ka saņemies, un norij to lepnumu, vai iepērc jaunu bikini un klikatiņas!  

Labi, ja tikai uz šo brīdi

Ļoti sāpīgi un grūti.