....""Aiz plaukstām viņa mēģināja paslēpt savas izjūtas... Pavasara jūtas, sāpes un bailes... Viņa kautrējās, bet iekšēji smaidīja, lai arī saule mainījās ar mēnesi.

- Viņš aiz nakts aizsega vēroja viņu...Skatiens bija vērsts uz viņas plaukstām. Vēlme pieskarties ar pirkstu galiem viņas plaukstām bija liela, bet viņš to apslāpēja ar domu, ka tas ir pār ātru, jo viņi nav tik labi pazīstami, lai viņš uzdrīkstētos šādu rīcības brīvību...

- Viņa atklāja savu seju, kur bija redzams patīkams sārtums. Lūpas dega pēc kaisles... Vējš atnesa vīrieša smaržu, kas likās kas jauns un nezināms. Arī viņas asu ļipiņas iekrāsojās rozā krāsā. - Ak, Kungs... kāds skaistums nodomāja viņš. Pieauga viņa vēlme tuvoties viņai, jo šīs skaistums, ko varēja redzēt vilka savos tīklos...

Pavasarī viss atdzimst- arī mīlestība spēj uzziedēt... Ja viņa ir Tevi pavadījusi visu auksto ziemu tad paskaties uz otru pusīti un atsvaidzini jūtas, jo cilvēkam ir vajadzīga dažkārt jūtu renesanse, lai novērtētu skaistumu, kas piemīt divu cilvēku attiecībām...""

...Izlasīju šo kāda cilvēka dienasgrāmatā, nezinu autoru, bet man šis ieraksts patika!