vai esi sevī drosmi sajutis
lai mīlestībai pretī soli panāktu
lai nenobītos savu dzīvi izmainīt
un beidzot dzīvot...dzīvot...dzīvot
tas tikai drosmīgiem ir ļauts
gan nospiestiem uz ceļiem būt
gan šampānieti dzert
un sajust dzīves īsto garšu
un reizēm nemanīt
kā nakts jau ieslīd dienā
un stundas paskrien
kā viens mirklis īss
jo beidzot esi sevī drosmi atradis
un tagad dzīvo...dzīvo...dzīvo... (Sandija...)