Cikls - vairākkārtēja viena un tā paša programmas gabala atkārtošanās.
Vakardienas negulētā nakts pieteicās šo pēcpusdien, neļaujot noskatīties Tour de France kārtējā posma finišu. Pamodos ar dīvainu sajūtu, un neraksturīgi sev sagribējās saldējumu. Ielīdu dušā, ielecu šortos un aizbraucu līdz Statoil`am. Nopirku iepakojumu Ingman saldējuma, un braucot atpakaļ piezagās doma, ka pēdējā laikā dzīve norit kā ciklā, kur noteiktā secībā atkārtojās noteikti sižeti. Šis brauciens pēc saldējuma ir kā neliels izrāviens no tā. Tāču negribās nelielu, gribās pārraut šo loku, gribās pilnīgi un līdz nepazīšanai visu izmainīt. Tagad sēžu rakstu šīs rindas un domāju, kā to paveikt. Kas tieši būtu jāizdara, lai pārrautu šo loku?
Kā iegūt jaunu skatu un dienu?
Atslegas vārdi: apburtais loks0
Kur tās ceļa zīmes dala, es pieteiktos uz vienu!
Aha, gudris kā skudris! :))) Zaudētāju, tādēļ, ka tā ir atruna cilvēka patmīlībai, tad kad tas neko nevar izmainīt, tā droši vien vieglāk samierinaties!
Izmainīt apstākļus nav sarežģīti, taču ir viena apstāklis. Ir vēlme tos izmainīt nemainot komforta līmeni....:)
Jā, ar formu, ar garšu...Bet bumbieri jau Tu vairs negribi, tagad vīģes
ceļamaizei , izejot no apburtā loka ...
Nu pastāsti ar ko būtiski atšķiras cepts bumbieris no svaiga? Ar formu? Varbūt, ja to sagriež. Ar garšu, nu kaut kas jau termiskas apstrādes rezultatā pamainās, bet pamatā jau tas vienalga ir un paliek bumbieris.
.... re, gudrs esi... Tieši tā, maini attieksmi! Kāpēc zaudētāju, nebūt nē, vienīgi, ja Tu pa dzīvi esi ar "pirksti gaisā" stilu, tad gan. Gribi manīt apstākļus, mani! Nu to, ka zemeslode uz otru pusi negriezīsies, tas točno...
Ja viņs nav mūžīgs, tad kā var paredzet kad viņš beidzot pārtrūks? Man negribas gaidīt, man gribas tagad un tūlīt! :)))
Jā, jā...esmu dzirdējis, ja nevari neko izmainīt, izmaini savu attiekmi pret to, ko nevari izmainīt. Man liekas, tāda zaudētāju psiholoģija, bet man gribās izmainīt apstākļus, neskatoties uz sekām.
Nu tad ēd vīķes! Takš izmaiņas! Bet cepts bumbieris, nav tas pats, kas svaigs.
Jana, cep, fritē vai vāri, vienalga tas paliks bumbieris. Man vīģes gribās! :)
Katrai situācijai ir pieejami savi šorti, arī trajektorija mana gadījumā nav konstants lielums, tā tiek regulari pamainīta, taču šīs izmaiņas kvalitatīvi neizmaina to daļu, kura nemainās.
.........un pats galvenais,ka apburtais loks nav mūžīgs!
Vidi un cilvēkus apkārt gan neizmainīs..........bet mana attieksme izmainās!
Neēd bumbieri parasto, apēd ceptu bumbieri.
Pareizais kenins.
Un vai šī informācija spēj izmainīt vidi, cilvēkus Tev apkārt. Tu taču zini, kā garšos bumbieris vēl pirms tajā iekodies.
Bet iespējams, ka tas kustas pa vienu un to pašu trajektoriju un ar vieniem un tiem pašiem "šortiem".
Pedejais variants saistiba ar P. domats?
Dipsis nebūt nav pieaudzis pie krēsla un nepārtraukti kaut kur kustas, bet sajūtas no tā nemainās, tā pat liekas, ka viss jau ir iepriekš paredzams.