' Reizēm krāsains ielāps var būt gana stilīgs un pat ...skaists!   

...vēl vajadzētu turpinājumu...  
Paldies, ka biji, paldies par kopā pavadīto laiku!
Pateicoties Tev, es sapratu, ka esmu koša un krāsaina... un varu būt Laimīga ar īsto un vienīgo...
Man laiks doties īstajā dzīvē...

Skumjas, sāpes, aizvainojums, protests, cerība... Acīmredzot šīs attiecības ir bijušas abiem nepieciešamas, jo tāpat vien jau mēs nesatiekam tieši šo īpašo cilvēku... Dzīvē, gan reālajā, gan virtuālajā ik uz soļa mēs esam viens otram plāksteri dvēseles brūcēm... tik reizēm nepamanām, kurā brīdī plāksteris sāk neatbilst brūces veidam, lielumam, dzīšanas procesam...Izmaiņas notikušas abos! Varbūt reizēm jāizvērtē, vai vispār plāksteris nepieciešams... Varbūt ļaut organismam pašam tikt ar to galā...

...ielāps neglābs
jūtu deķi ,
kas sācis ir irt ...
izārdi to ,
kas gabalos birst ,
uzmargo -
kājceliņu glītu ,
kur atmiņas -
pastaigā vest ...

KOLOSĀLI!
IZLASĪJU UN ESMU SAJŪSMĀ!
ļoti patiesi!
vīrieši allaž kauc uz kādas pleca.
Ar vajadzību, vai bez.
Un mēs tik skrienam, steidzam būt labas, aizstāt kādu citu...
Ak,tādas mēs sievietes esam,
ka mīlam ne to vien,kas skaists,
mums daudzreiz spēj
sirdsmieru sagraut
pat vīrietis neglīts un slaists.

Ak,tādas mēs sievietes esam,
ka gribam gan žēlot,gan glābt,
un gatavas esam
vai ellē
dēļ saviem mīļotiem kāpt.

Ak,tādas mēs sievietes esam,
un,vai tā ir laime vai lāsts
visdārgākais
pasaulē liekas
vien mīļotā cilvēka glāsts.

Ak,tādas mēs sievietes esam,
tik dārgakmeņi un zīds,
bet mīlot
vislepnākā aizies
vislielākam klaidonim līdz.

Ak,tādas mēs sievietes esam,
gadsimti to liecina jums,
ka vīrieši
debesu dārzos
tiek vienīgi kopā ar mums.

Kornēlija Apškrūma

Malacis ,Sandij, sevi ir jāciena, tad arī citi- cienīs JĀ, ir tādas " ielāpu" attiecības, un pat- tās , patiesībā, ir vajadzīgas kādreiz, bet- tikai tad, ja abiem tādas ir pieņemamas. Savādāk sanāk- prasta izmantošana, un tas nebūt nav  nedz patīkami, nedz pieņemami.

Nē, tas ir protests ( tā vairāk nebūs !).
Tas ir pieņemts lēmums ( tā nebūs vairs ! ).
Tas ir uzvaras gājiens ( nekad vairs nebūs ! )
Nekā no vientulības, nekā no pazemības , nekā no padevības....!!!

tāds šaušalīgs vientuļums cauri skan, tā vien liekas, ka būtu ar mieru arī par to krāsaino ielāpu palikt. kauc pilnīgi, kā vilks uz mēnesi. pārliecību te neredzu, drīzāk aicinājumu

Jauki ... patiesi !