Tavs skats no pilsētas mūru puses
Veras pāri upei ziedošā pļavā.
Tur aiz tās pļavas ir viņas mājas,
Kur vējš pār pļavu aiznes Tavu skatu.

Tu vēlies pļavas zaļo dvēseli iegūt sev,
Ko vējš rītausmā maigi šūpo
Un rīta rasā brien viņas kājas,
Kad Tavs skats vilina no pilsētas mūru puses.

Tu vēlies sagūstīt pļavas smaržīgo elpu,
Bet nezini to, ka pāri upei tik pļava tā smaržo,
Tur, kur atrodas viņas mājas,
Kur viņa veras pāri upei pilsētas mūros.

Tu vēlies, lai viņa ir līdzās Tev,
Bet nezini to, kā likt aizmirst ziedošās pļavas,
Ko viņas skatiens meklē no pilsētas mūru puses,
Kaut viņai tik daudz mīļus vārdus esi teicis.

Tu zini, ka upe ir robeža smalka,
Kur Tavs skats no pilsētas mūru puses
Meklē viņas skatu no pļavas puses,
Vai tiešām mēs esam katrs no savas puses?