Reproduktīvās tiesībās tiek ievēroti cilvēktiesību principi un vērtības. Tās attiecas uz visiem cilvēkiem, un nozīmē, ka bez spaidiem, cilvēkiem ir tiesības uz sekojošo:
seksuālu brīvību - iespēju izteikt savu seksuālo potenciālu pilnībā, tomēr tās izslēdz visa veida seksuālu piespiešanu, izmantošanu un ļaunprātīgu izmantošanu visos laikos un visās dzīves situācijās,
seksuālu autonomiju, integritāti un ķermeņa drošumu - spēju pieņemt neatkarīgus lēmumus par seksuālo dzīvi paša personīgās un sociālās ētikas ietvaros, kas ietver arī sava ķermeņa kontroli un baudu no tā, bez jebkāda veida spīdzināšanas, sakropļošanas un vardarbības,
seksuālo privātumu - tiesības uz individuālu lēmumu un uzvedību attiecībā uz intimitāti tiktāl, cik tas neskar citu personu seksuālās tiesības,
seksuālo vienlīdzību - visa veida brīvību pret diskrimināciju, neraugoties uz dzimumu, dzimti, seksuālo orientāciju, vecumu, rasi, sociālo šķiru, reliģiju, fizisku vai emocionālu spēju ierobežotību,
seksuālu baudu - tostarp tiesības uz autoerotismu, kas ir fiziskas, psiholoģiskas, intelektuālas un garīgas labklājības avots,
emocionālu seksuālo izpausmi - tiesības izteikt savu seksualitāti ar komunikācijas līdzekļiem, pieskārieniem, emocionālām izpausmēm un mīlestību, seksuāla izpausme ir kas vairāk nekā tikai erotiska bauda vai dzimumattiecības,
brīvi seksuālu attiecību veidošanu - tā ir iespēja izvēlēties stāties laulībā, šķirties un veidot cita veida atbildīgas seksuālās savienības, pieņemt brīvas un atbildīgas reproduktīvās izvēles - tiesības pieņemt lēmumu par pēcnācēju radīšanu, lēmumu par bērnu skaitu un to vecuma starpību, tiesības uz pilnīgu piekļuvi dzimstības regulēšanas līdzekļiem,
informāciju par seksualitāti un seksuālo veselību, kas ir zinātniski pamatota -informācijai par seksualitāti un seksuālo veselību jābūt zinātniski pamatotai, brīvi pieejamai visos sabiedrības līmeņos,
visaptverošu seksuālo izglītību - mūžilgs process no dzimšanas visa dzīves cikla laikā, iesaistot visas sociālās institūcijas,
reproduktīvās veselības aprūpi - tai jābūt pieejamai gan profilaktiskiem nolūkiem, gan slimību un to sarežģījumu veiksmīgai ārstēšanai.
Pieņemts 1999. gada 26. augustā Pasaules 14. seksoloģijas kongresa laikā.