Nu vasara ir aizgājusi , un tagad atkal sāksies visu labi zināmais neapmierinātības ritenis. ,, Es gribu lai atkal būtu silts vai arī es gribu lai man ir vairāk brīvā laika ''
domu sapratāt , bet pats labākais ir tas jo vairāk mēs no sevis pieprasīsim un gribēsim jo vairāk būsim apbēdināti par to , ka nevaram to kaut ko sasniegt vai iegūt , jo mēs radam savas velmes un vajadzības pēc lietām un konforta, lidz ar to jo vairāk gribam jo neapmierinātāki un nelaimīgāki kļūstam kad nesasniedzam to ko vēlamies.
Bet dzīve bez lietām un konforta padaru dzīvi pelēkāku vai arī mēs nezinam kas ir labas un laimīgas dzīves pamatā ?
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Gribai nav robežu mēs vienmēr gribēsim vairāk un labāk nekā patiesībā varēsim iegūt :D
Cilvēkeim tā pieņemts - ja nav lietus, tad vaid, ka viss deg ārā, karstums nogurdina.....Un tā joprojām....Tiklīdz uzlīst sen gaidītais lietutiņš, tā sāk vaimanāt atkal - ārprāts, tā tik vēl trūka, ka visu dienu līst! Saulīti gribas! ......
Daži tā arī neizaug no gribulīšu vecuma ..., pat pieaugot ...
daudzas lietas mums tikuntā nav vajadzīgas , bet bez viņām vairs nevar, jo citiem tās ir un kapēc nevar būt man, uz tāda principa visas šīs vajadzības sākas , nu vismaz es tā uzskatu
Daži to vien zin , kā gribēt , neko nedarot , lai to iegūtu .
Zinām kas ir pamatā,bet čīkstam jo gribam,lai būtu pēc mūsu prāta,jo tā ir labāk.
Vēlmes?? Vajadzības?? Lietas?? Komforts??
........................................................................
Nomaksāti rēķini, lai nedrillē ausīs; mīlēties ar to, ar kuru vēlies.
.......................................................................
Tas ir tas komforts:)