Utopija – man liekas , kad tas ir vārds, kas ieskan katra cilvēka galva „vai tad uz šīs pasaules nevarētu būt miers?” . Bet miers ir tāds dīvains vārds , bet vel dīvaināk ir dzirdēt vārdus „ cīnīties par mieru „ , kā var cīnīties par mieru, miers ir miers bez cīņas. Katra cilvēku galva ir sava utopija , bet diemžēl utopija nekad netīstīsies , jo vienmēr atradīsies , kāds cilvēks , kurš vēlēsies uzkundzēties un kāds, kurš vēlēsies to apturēt. Cilvēku starpa nekad nebūs miera , jo cilvēks pats pa sevi ir neapmierināts ar dzīvi. Utopija izdotos tādā gadījuma , ja kāds augstāk esošais spēks iznīcinātu visus , kas rada problēmas, bet tad tā atkal nebūtu utopija. Šāda veida utopija valdīja senajos laikos , kad baznīcas iznīcināja visus , kuri nepakļāvās baznīcas ticībai vai karaļi sodīja tos kuri nepakļāvās viņu vēlmēm. Es uzskatu , kas Latvija arī ir valdījusi utopija – Kolhozs. Visi bija paēduši un visiem bija darbs, bet pajautājot tiem cilvēkiem , kuri ir dzīvojoši kolhoza laika tie saka , kad bija labi, bet nevēlētos atkal kolhozu. Mana utopija būtu tāda , kad visiem būtu darbs un nevienam nebūtu jāsēž tuneļos un jālūdz nauda. Lai gan manā dzīvē ir tas ko vaig un pat vairāk, tas laimi nenodrošina , ja ejot pa Rīgas ielu es redzu tik daudz cilvēkus, kuriem nav nekā. Tad jautājums ir tāds vai pasaulē kādreiz būs utopija ? Ka jūs domājat?