Šodien no rīta piecēlos ļoti optimistiski noskaņots, ar prieku sejā piegāju pie spoguļa un konstatēju, ka ar mani viss ir kārtībā, novēlēju sev labu rītu un "aidā" uz darbu. Ticat, bet ierasties darbā šodien bija lielāks prieks nekā parasti. Dzīvot gribās, bet lai dzīvotu tā kā vēlies, nepieciešams līdzsvars. Skaties kā notiekas, es labu laiku domāju, ka viss mans sliktais noskaņojums ir apstākļu radīts, bet izrādijās, ka tā nav. Pie jeb kura apstākļa var pierast. Padomāju, vai tiešām es tik slikti dzīvoju, man ir jumts zem galvas, silta gultiņa, darbs (šobrīd pat divi), u.c. lietas bez kurām es nevarētu normāli pastāvēt.

Skatieties, vai no labas dzīves cilvēki dodas uz citu valsti un silda citas valsts ekonomiku? Nē! Vai tāpēc, ka viņi necieš savu valsti? Nē! Vai pie visa vainīgi viņi paši? Daļēja taisnība, jo darba vietas Latvijā ir, bet tajās nepietiekami maksā. Kas spiež maniem draugiem aizbraukt uz citu valsti? Zinu, ka lielie parādi, kredīti, pārtikušāka dzīve tur tālumā no dzimtenes! Vienu dienu pavaicāju savam draugam, kas ir viens no tiem, kas atrodas Anglijā, vai viņš atgriezīsies? Un atbilde bija skaidra: Kāpēc? Tur es dzīvoju, bet te es cenšos izdzīvot.

Labi prieks par tiem cilvēkiem, kuri izglītoti dodas uz citām valstīm, bet, kas tad ir ar vēl daudziem, kas Latviju pamet tā iemesla pēc, ka viņiem nav izglītības. Loģiski ir dzirdēti gadījumi, ka cilvēks aizbrauc, ar augstāko izglītību, pat divām, bet stādā konfekšu fabrikās, vai vēl kur citur. Jo tur arī šādās darba vietās cilvēki pelna vairāk nekā cilvēki Latvijā sēžot direktoru krēslos.

Es palikšu šeit, un zinu, ka Latvijā viss mainīsies, kas tam būs par iemeslu es nezinu, bet tas noteikti mainīsies. Esmu laimīgs, ka neesmu aizbraucis, te taču ir tik lieliski. Jo nauda jau nav problēma, kad viņas nav.

Ar šo visu vēlējos pateikt, ja mēs biežāk pateiksim viens otram, turies, viss būs kārtībā, vai vienkārši pateiksim ko pozitīvu un labu, tad mūsu valstī Latvijā, kas rakstāms ar lielo burtu. Mēs tauta esam vainīga pie tā, kas šobrīd notiek. Mīliet viens otru un jūs mīlēs citi, mīlot viens otru, mēs atkal savienosimies, lai grūtā un atbildīgā brīdi, mēs cīnītos ar naidnieku, kas neiznīcinās Latvju tautu. Mēs esam tie, kas visu var labot, bet sākumā jāsāk katram pašam ar sevi!