...vai tiešàm....?    kāds pārsteigums....

Bet ko man tagad darīt

  Ingrīda, Tu tak zini, ka no Tevis nekas netiek prasīts... Ja kādu Vilnis sūta, tad...pats vainīgs... Vilni, Tu tak netiec izolēts no sabiedrības...

Savādi, bet reizēm rakstnieks pat ar grāmatu, ne biezāku par pirkstu, ir mūžīgāks par cietokšņa sienu, kuras mūru biezums mērāms ar pilnu soli. Jo grāmata - tas ir vārds. Ja kāda vara nodomājusi aizkavēt vārdu, tad visvienkāršāk un drošāk ir grāmatu neizdot

Es nezinu ko vēlēties, mani Vilnis sūtīja, laikam man noteicis kādu diagnozi.

....palasījos, kas apakšā- nu patīk man tā Max Max foršā humora izjūta!!!!!

Lasu daudzko un- visādas; pēd.laikā vairāk gan tās, kurās izlasu to, ko jau tāpat it kā zinu, bet- ir jauki, ja tā doma noformulēta vārdos, kas atbalsojas tevī (kaut Osho "Drosme"....neturpināšu te uzskaitīt.)

Bet mana sirdsgrāmatiņa ir Makinnonas "Dejas "Ražas laika mēnesī""; lasi un šķiet, ka esi sarakstījusi pati, jo- tik ļoti saskan ar reāli izdzīvoto- mainīti tikai varoņi un notikumu vieta.
Ai, un aizmirsu nosaukt Remarka "Trīs draugus", grāmatu grāmatu; kad piemeklē periodi, kad netici vairs nekad, tad.....nu ņemu un lasu atkal. Jau izsenis.

  Kas tad Tevi sūtīja?  Ja esi klāt, ko vēlies?

Mani viens sūtīja pie Sirds Zālītes, esmu klāt

  Nevis einu, bet- eju... Lasi vairāk...Tu tak blefo...pa gabalu jūtams...

Nē, labāk einu sienas gubā

Pati sevi ieliec,un piekaries pie sienas!

Vai vienmēr ir vajadzīgas tās atbildes, var jau piedot bez tām.

  Max Max, tas labi, ka apzinies sevi augām... Lai veicas!

Max. Max. ieliec sevi rāmītī, lai pa lielu nepāraudz

  Parasti lasu veselu vienu. Tad ņemu nākamo... Nelielos, bet es tiešām atradu atbildes tajā grāmatā uz saviem jautājumiem...

Es palasos amigos,un jûtu,kà augu

Sirds Zālīte sāk lielīties!   
Es lasu "Mars un Venēra," Kā labāk makšķerēt ziemā

Baigi daudz Tev to grāmatu ir, vesela viena!