Latvieši izdomāja spoguli, lai nav jāmetas četrrāpus pie peļķes katru reizi, kad gribas saķemmēt matus. Latvietis izdomāja pirmo televīzijas pulti, kur bija tikai 2 pogas "mute" un "mute ciet!" Latvietis izdomāja makaronus, tinot dziju no rokām kamolā. Latvieši izdomāja Merķeli, lai būtu attaisnojums dzert, cik grib un kad grib. Kad prasīja? Kur biji? "Pie Merķeļa!" Latvieši izdomāja Kannu festivālu, jo kannu jau mums netrūkst - piena kannas, alus kannas un bērzu sulu kannas (un kur tad vēl benzīna un eļļas). Tas bija sen, kad Jānis sadzērās indi, kļuva sarkans un aizblieza uz Ameriku. Tā radās indiānis. Latvieši izgudroja brilles, kad kāzās ielika ar ģīmi šašlikā un sīpolu ripiņas palika uz acīm. Agrāk visi staigāja kleitās, atnāca latvieši un izdomāja apenes, lai būtu, ko vēdināt. Itāļi, kam arī patīk vēdināt, vēlāk šajā vārdā nosauca visu Apenīnu pussalu. Latvieši izdomāja cūkai aizgaldu, lai nenāk blakus gultā. Latvietis izdomāja epilatoru. Lēkdams Jāņos pār ugunskuru, allaž piesvilināja bikses pie kājām un tad nu bija jāplēš nost ar visām spalvām. Arī krūšturis nāk no latviešiem. Kādreiz, kad gāja ar meitām pa sienu ņemties, nevarēja vien pupus sačamdīt, tāpēc bija jāizdomā viena konkrēta vieta, kur tie pupi būs, lai vienmēr var atrast. Viss, kas ir sarežģītāks par divreiz divi, ir latviešu izdomājums. Mūsu senči savilka pēc iespējas vairāk drēbju mugurā, uzbēra veļas pulveri uz galvas un leca atvarā, tādējādi mazgājot veļu. Rotaļu nosauca par veļas mašīnu. Latvieši izdomāja, ka ar ragavām var braukt ziemā un ar ratiem vasarā. No sākuma mēģināja otrādi, bet pēc kādiem simts gadiem saprata, ka nav lāga.