Ja Tu esi cilvēks- Tev galvā ir smadzenes.
Ja Tev ie smadzenes, Tev ir arī psihe.
Ja Tev ir psihe- Tev bija ir un būs arī tās traucējumi.
Tāpēc esi iecietīgs pret citu dīvainībām un, ja vari, palīdzi tam, kam tas ir
nepieciešams.
Atslegas vārdi: ...cilvēks...dzīve......zināšana0
Neesmu pāliecināts , ka galvā man tiešām smadzenes - neesmu viņas redzējis
Dzīvē ar attiecībām... Es nezinu. Pati esmu kļūdu modelis...Skatos un mācos ...no jaunatnes...
Es-vāverīte
....nu taču kā akā skatījies
Reizēm es nevaru palīdzēt nevienam...Mani pašu var... padarīt...nekaitīgu.
Vakar dežūrā, piemēram, man jauneklis- gadi 25... uzbļāva tā, ka es 2 stundas nevarēju atjēgties...Varbūt MAN vajadzēja iegāzt sejā puslitru ūdens...Viss ir atkarīgs no jaunākā med. personāla. Ja čaļi nebaidās un ir "'ar savu krampi"', tad viss - OK! Ja bailīgi, iztapīgi un visādi citādi...nekādi- sargā sevi, jo- pacienti ir NEPROGNOZĒJAMI!
ESAM CILVEKI KUROS DZIVO NEREDZAMI ZVERI
Zālīte Sirdij, Tu runā, kā ar aprēķina attiecībām psihiatrijā, bet dzivē tām attiecībām pavisam citāda garša.
Esmu cilvēks, normals cilveks, kuram šad un tad ir problēmas... vai nu gluzi tie ir psihes traucējumi- grūti teikt, bet- neesmu gluzi nemainīgā anabiozē eksistējoša..
Viss tā ka būtu okey, tikai ar to iecietību gan nevajadzētu aizrauties..Jo to izmantos, un kā vēl izmantos.. Katram ir savas dīvainības, tad jau drīzāk derēja censties izprast to štelli, bet vienmēr atstāt sev tiesības- pieņemt vai nepieņemt, un izvēli- ko darīt.
Protams, ka katram IR!!! SAVAS!!! dīvainības!!!!!!
Bet- Zālīte Sirdij- ir tomēr milzīga starpība, vai tu pati iekš sevis sadzīvo ar tām vai arī- liec citiem tās izjust, jā, pat padarot viņu dzīvi netīkamu k-kādā veidā!!!!! Un- ir gadījumi, daudzi, kur ne otra spēkos palīdzēt, jo- raugi- šis dīvainis pats ir ar visu mierā!!!!; tā nejaukā, ko tādu sākot runāt vai kā, tad esi tu.
Tev laikam ir jāmeklē kāda saprotoša dvēselīte...Nevar būt tā, ka tevi NEVIENA
nesaprot... Tad laikam "'latiņa ir jānolaiž zemāk"', kamēr atradīsi un sapratīsi...un Tevi
sapratīs...
Tās ir manas domas...
Bet ko lai es iesāku ar savāmn dīvainībām, ka neviens negrib, ne saprast, ne palīdzēt !?
Pašam vien pa to dzīvi jāperās, kā peldēt neprotošam gailim, dīķī iekritušam...