Vai sevis žēlošana attaisnojas?
21. feb 2012. 13:42
Man sanāk tādas kā tematiskas pārrunas.
Sevis žēlošana un gaušanās par savu dzīvi un ...visu pārējo, apkārtējo...iznīcina itin tuvas iespējas...
Pilnīgi nepieļaujamas ir kaitnieciskās žēlošanās lūgsnas. Kliegdams:"' par ko?"', cilvēks nedomā ne par pagātni, ne nākotni.
Atslegas vārdi: ...dzīve...zināšanas...cilvēks..0
Komentāri (4)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
21. feb 2012. 15:17ne ,tas adbaida apkartejos
Dzēsts profils
21. feb 2012. 14:58Zini, esmu novērojusi, ka tie kuri žēlojās un čīkst, viņiem arī nekā neiet, ne veselības ziņā, nekur...Visu nosaka psihoemocionālais stāvoklis. Sevi pažēlot jau var ...drusku...tad jāsapurinās ..Neko tāda žēlošana nedos, absolūti neko...Grūti pašam un grūti pārējiem. Mierināt jau var..kādu laiku, bet ne mūžīgi!
Dzēsts profils
21. feb 2012. 14:01Tāpat kā viss pārejais- arī šī speja ir mums doto izvēļu sarakstā. Un reizēm jau- der arī sevi pažēlot, nav tajā nekas slikts.. Ja neaizraujas ar pārspīlēšanu.Tāda- saprātīga sevis pažēlošana dod nervu sistēmai, un tālak - domām- atelpas laiku, kas nepieciešams, lai nomierinātos un savāktos. Un tad var apsēsties un ar skaidru domu sakt analizēt- abet, nu kapēc notika tā kā notika...
Gaušanās - ja tas ir permanents stāvoklis- viss ir slikti - saule spīd - slikti, lietus līst - slikti, pirmdiena- slikti- piektdiena- ak, vai cik slikti... tad jau jādomā par cilvēka veselības stāvokli kopumā arī.. Nereti tādas izpausmes ir hroniskām kaitem, kad ilglaicīgi organismā uzkrājas toksīni, izmainās vielmaiņas galaprodukti, ( ķīmiskajā sastavā), kas liek nervu sistemai reaģēt šādi.
jautrite b. 21. feb 2012. 13:59nu reizēm jau sevi var pažēlot,pie reizes palutināt,nav jau jākliedz pa pasauli