saplaucē rozes sniegā
ar mieru un mīļumu savu
atkausē ledu sirdī
tam kurš aizmirsis
pavasari
iebrien sniegotā pļavā
ļaujies pasapņot klusām
par dienām
kad laimīgi bijām
norimsies dzestrie vēji
sniegpārslas pārtaps
par rasas lāsēm
sarmas apņemtās smilgās
rotāsies zirnekļu tīklu pērles
aizmirsīsies aukstums
un tukšums
kas sirdī mita,
gribēsies atkal aiz laimes
pieneņu pļavās nomaldīties...   (Sandija)