un lielāko tiesu bērnsa paliks pie mātes,ja viņa nav.......

vienam te ir ielas padibeņu izglītībga.

nē,nav.

Nuja - ja kuram galvā sakāpj ....

Cilvēkiem piemīt tendence sevi iecelt Dievu kārtā .Par konkrēto situāciju neņemos spriest  , jo tas ir tikai Tavs subjektīvais lietas izklāsts , kā jau te minēja, māte nedarīs pāri savam bērnam .

Te nav runa par Dievu,bet bērnu,kam māte grib vislabāko,ko spēj dot.Biēžāk jau gan brauc tēvi,un ja viss norisinās labi -aizbrauc ģimene -sākumā uz laiku,,,,,

Pareizi , Max , bez iemesla nekas nenotiekās  

..pirmàs, varétu bût gimenes intereses,kurà katram sava vieta..

..ja màte "atrauj" mazuli tétim,tad ar téti,kaut kas nav kàrtiibà..

ja nav augstskolu beidzis,tad.. nav "pareizais" cilvéks?

Māte kļūs par lauveni , kad jāaizstāv savs bērns ! Un vienmēr darīs tā , lai viņam tiek vislabākais ! Nezinu šīs ģimenes situāciju , bet māte viennozīmīgi pirmajā vietā liks bērna intereses !

paturpināšu savu , vakar rakstīji ,ka pārtiec no rupjmaizes un nekur nebrauksi.
ja vadāmies pēc tavas loģikas , tad vismaz vakara skolu esi beidzis?

kāda bloga autoram izglītība?

Frīdi, tā ir ļauna patiesība par mums...

Max, nevar vienmēr cerēt un gaidīt to īsto laiku.. tā var visa dzīve paiet....

Viss ir mūsos - gan dievišķais , gan velnišķais ..., un tā ir mūsu izvēle - kuram kurā brīdī , gluži kā luksoforā , ieslēdzam zaļo gaismu ...
Manipulēt ar bērnu - sliktākais , kas var būt ...Nāk prātā senais stāsts , kur divas sievietes cīnījās par bērnu , raujot katra uz savu pusi - un tieši īstā māte bija tā , kura atteicās no bērna mocīšanas , jo pa īstam mīlēja savu bērnu ..., nu tā kkā ...

šādus jautājumus nerisina publiski, it īpaši šeit... ja nu vienīgi gribi dzirdēt cita viedokli, tad vienkārši pieņem to... nekliedz pretī...
Ja es redzu nākotni sev un savam bērnam ārpus Lv, tad es uz turieni došos, neskatoties ka bērna tēvam Lv ir darbs... bet, protams, pirms tam pamatojot savu izvēli un kāpēc ņemu bērnu līdzi...
Bet visam, kā Sonja raksta, ir juridiskais sekojums... neviena māte nevar izvest nepilngadīgu bērnu no valsts bez tēva piekrišanas

Mairi, arī  sis ir tikai un vienigi- emocionals vertējums otra cilvēka attieksmei pret kaut ko. Reāli- ir  iespējams aprēķināt tās summas , kas ir nepieciešamas , lai - uzturētu gimeni, lai apgādātu bērnu ar visu tam nepieciešamo, tapat- ir iespejams izvērtēt - kas ir šikošana un  nepamatota izšķērdība , un kas- nepieciešamība. . Vienam - maizes šķele pusdienās un tējas krūze vakariņas liksies patiešām pietiekošs ēdiens, bet kā ir patiesība- pastāstīs , kaut vai bērnu dakteris- kas un kad ir vajadzīgs, lai bērniņš izaugtu vesels. Tatad-uzskats , ka otrs grib dzīvot krāšņi , var būt arī  neobjektīvs.
Tās pretrunas, vai dažādību uzskatos par naudas daudzumu un vajadzībām- ir jarisinā pieaugušajiem, ja nevar saprasties savā starpā- mierigā ceļā, tad- caur tiesu. Taču- tiesā katrs arguments ir jāpierāda, nevis japiesauc emocijas.

Ja sētniekam ir divas augstākās izglītības, tad vaina visticamāk ir vai nu pašā sētniekā, vai arī tām saucamajām izglītībām. Mums,redz bija tāda prakse apgūt to, kas naca vieglāk, nevis to, kur smadzenes jāpakustina.

Kà var radiit bérnus,ja nési drosh par vinu nàkotni?
ar to vajadzétu sàkt,nevis beigt.

Nu re, uz loteriju paļauties nevar, bet paškritiski paskatīties uz sevi vajag gan katram no mums. Ja nav izglītības, tad arī nevar cerēt uz lieliem panākumiem. Tāpat nevar sākt darbu ar vadošiem amatiem, vienmēr sāk no apakšas. Un tēvs, kuram par laimi pagaidām ir darbs un kurš tomēr nav gatavs uzgriezt muguru Lv un visu pamest arī ir tas tēvainis, kas žēlojas.