un piekast  uz visiem chaljiem-tu esi tada vieniga-un punkts
neviens nav tava maza pirkstinja verts-
jaa- smagi bus ,bet tas ir jaizdzivo -

Ja,tas,ir smagi.Bet tapec jau dzive nestav uz vietas.Jajiet talak ar paceltu galvu.Gan nakamas atiecibas bus bez problemam.

Man arī ļoti žēl ka tā, jo mēs sievietes ļoti naivi uzticamies  izmanto tādi teiktu riebīģi tipa vīrieši.Bet mēs sievieši esam sīkstas ,dzīve turpinās galva aukšā

jaaa pase zimogu tacu vairs nav un precejies tacu nav miris

Sandri- piekrītu, ka kaut kas ir mainījies tieši sievietes prātā... Jo vīrietim viss bija okey- šos divus gadus.. un būtu bijis arī tālāk, ja vien - nenāktu gaismā fakts, ka viņš ir precējies. Varu tikai pieņemt, ka sievietei sagribējās ko patiešām stabilu un nopietnu- ģimeni, precēšanos, un visu , kas ar to saistīts.Un tās ir normālas vēlēšanās, taču - diemžel- acīmredzot abu skatījums uz šīm lietām ir dažāds.  

Sonja , ja visu laiku bija apmierināta , un pēkšņi vairs nē , problēma ir pašā sievietē .

Es arī īsti nesaprotu, kā tik perfekti vecis var divus gadus noslēpt savu laulību?

Jokaini- divu gadu laikā nenoskaidrot tik vienkāršu jautājumu- ir cilvēks , ar kuru satiecies- brīvs  vai viņam ir ģimene. Tātad- bija vienalga. Kas tad pēkšņi mainījās? Ilgoties vai nē- tā ir pašas izvēle, taču ar galvu arī derēja padomāt- ja pa siem gadiem  vīrietis nenokārtoja savas iepriekšējās saistības, bet dzīvoja - kā nu dzīvoja, tad arī turpmak nekas nemainīsies- viņam ir pieņemama dublta dzīve, tā kā pašam tajā brīdī ir ērtak, patīkamāk. Tērēt laiku ar šādi domājošu cilvēku- nu, man personīgi, nebūtu interesanti.

Tai sievietei jāizdomā , viņa mīl to cilvēku , vai viņa pasi .

Protams ir grūti,jo divi gadi,tas ir ilgs laiks ,lai pieķertos cilvēkam ...