tu esi pazaudējies sevī...
5. sep 2012. 22:16
tu esi pazaudējies sevī
un nemāki vairs ceļu mājup rast
un saprast nevari
kas maldīties tev licis
un uguns vietā
maldugunij sekot
un spārnus dedzināt
un rētas nedzīstošas cirst
un ticēt meliem
patiesību noliegt
par draugu turēt to
kas iznīcināt tevi nāk
tu esi pazaudējies
meklējot to ceļu īsto
kas tavu dvēseli
uz mājām atvest nāk
un noticēt liek patiesībai rūgtai
un saldos melus atstāt pagātnei
tu esi pazaudējies garo ceļu ejot
lai ceļa galā sevi atrast patieso... (Sandija...)
Atslegas vārdi: doma23287, dzeja18356, mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
6. sep 2012. 10:35Principā- aprakstīts jau nav nekas nebijis- pieredze, kad cilvēks mācās izkulties °no kāda šoka- es tāds viss... bet dzīve ar mani šitā... Varbūt pirmajā brīdī arī ir tāda sajūta, ka esi pazaudējies- bet nav jau tik traki, tapat- nu nebūs tur nekādas mūžīgās brūces, pazaudēta esība un maldīšanās sazin kur.. katrs no cilvekiem ir izgājis kādai tādai situācijai cauri- un visi ir tepat , nekur nav pazuduši.
Antons P. 5. sep 2012. 23:28Ak, Sandija,- nu nav jau tik traki, bet,-rakstīt vajag!
Ta kur ta Tu meitēn paliksi-RAKSTĪSI! Un ar laiku
TEV VISS IZDOSIES!
Ivo E. 5. sep 2012. 23:26
Ingrida X. 5. sep 2012. 23:10..........ai, nu droshi jau, ka dzejolis labs, tikai- kaut kä nepatiik tas smagums, kas no tä dvesh!!!!! IIstie celji...rügtäs patiesiibas....nedziistoshäs reetas....nenjem ljaunä- nepatiik un viss!!!! Käpeec dziive (t.sk.- savs personiskais celjsh) jäuztver kä kaujas lauks???? Var tachu dziivot daudz viegläk!!..ar gaishäku skatu uz lietäm, notikumiem!!..saskaroties ar tieshi to pashu realitäti; manas domas, Sandij, un tikai.
Vineta K. 5. sep 2012. 23:01Liekas ka vel nesu sevi pazaudejusi.
uz V. 5. sep 2012. 22:29Šajā dzejas rindiņās es saskatiju sevi Sandija. Kur nu vēl precīzāk uzrakstīt? Un te no manis kas līdzīgs ... (klipā):)
Dzēsts profils
5. sep 2012. 22:22